Ministri atturīgi par iespējām samazināt darbinieku skaitu  (69)

Krieviņš ar saviem plāniem no 129 darbiniekiem atlaist deviņus un tā ietaupīt 150 000 eiro šodien iepazīstināja valdību. Uzklausot viņa ziņojumu, demisionējusī premjerministre Straujuma lika noprast, ka arī ministriem ir jāpārskata savu padoto skaits. Tomēr atbildes vietā no ministriem bija dzirdams tikai klusums.

"Es domāju, tas, ko dara Mārtiņš, tas ir paraugs citām valsts pārvaldes institūcijām, institūciju vadītājiem. Valsts kancelejai ir jābūt par šo paraugu. Ir viena lieta runāt, otra lieta - izdarīt. Tā, Rinkēviča kungs grib, vai vienkārši tāpat. Labi, paldies, Mārtiņ! Jautājumus neredzu no ministriem. Nav ne komentāru, ne jautājumu. Klusumā mēs pieņemam to ziņojumu," secināja Straujuma.

Aptaujājot ministrus pēc valdības sēdes, tikai finanšu ministrs atzina, ka no darbinieku samazināšanas neizdosies izvairīties nevienai ministrijai, jo likums paredz efektivizēt izdevumus.

"Ne tikai Finanšu ministrija, visas ministrijas to darīs un savādāk budžetu iespējams pieņemt nebūs, ja nebūs šāda likuma izpildes," norādīja finanšu ministrs Jānis Reirs (V).

Turpretī visi pārējie aptaujātie ministri atzina, ka uz darbinieku rēķina ietaupīt nav iespējams.

"Es esmu līdz minimumam minimizējusi savu padomnieku skaitu. Daudz būtiskāk ir strādāt uz ļoti konkrētiem prioritāriem mērķiem. Tas ir tas, ko Kultūras ministrija ir darījusi. Ir izvērtējusi, kas ir tās funkcijas, no kurām var atteikties, un pārstrukturējusi ministrijas darbību uz aktuālām prioritātēm kā Latvijas valsts simtgade un Mediju politikas nodaļa, kas ir pilnīgi jauna funkcija ministrijai," norādīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) atzina, ka patlaban, saprotot valsts reālo stāvokli, nevar runāt par kardinālu ārlietu dienesta palielināšanu. Taču viņš arī neredzot iespējas veikt kādu dienesta samazināšanu, ņemot vērā, ka joprojām aktuāls ir jautājums par vairāku vēstniecību atvēršanu valstīs, kur mums ir ekonomiskās intereses.

Citi savukārt uzsvēra, ka darbinieku skaitu nepieciešams pat palielināt.

"Veselības ministrija ir viena no vismazskaitlīgākajām, ja ne vismazskaitlīgākā ministrija, un arī vissliktāk atalgotie ierēdņi ir mūsu ministrijā. No otras puses, mums ir jāapsaimnieko vislielākais budžets. Un, manuprāt, šī situācija būtu jālabo, jo mums vajag spēku papildus, lai varētu uzraudzīt šī milzīgā budžeta izlietošanas lietderību," sprieda veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).

Arī ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka krīzes laikā ministrijās jau ir būtiski samazināts darbinieku skaits. "Un es teikšu, ka Ekonomikas ministrijā ir pat jomas, kur noteikti vajadzētu vēl pastiprinājumu - enerģētika, būvniecība, fondu apguve ir tie bloki, kur es pat priecātos, ja būtu vēl iespēja kādu papildu cilvēku pieņemt darbā. Redzam, ka spēku ir maz tiem uzdevumiem, kas ir jāveic," teica ministre.

Tikmēr Valsts kancelejas direktors raidījumam pieļauj, ka deviņiem darbiniekiem, kuri jau tuvākajā laikā zaudēs darbu, sekos arī citi, ja tas būs nepieciešams viņa vadītās iestādes darba efektivizēšanai.