Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) vadība, kurai vislabāk vajadzētu izprast Latvijas pensiju sistēmas nianses, nav iesaistījusies 3. pensiju līmenī, trešdien ziņo laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" (NRA).
Šajā pensiju līmenī nav arī vairums ministru, valsts sekretāru un Saeimas deputātu, min NRA, paužot bažas, vai pašas amatpersonas maz uzticas Latvijas pensiju sistēmai.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) savu neiesaistīšanos 3. pensiju līmenī skaidro ar pārliecību, ka 2. pensiju līmenis viņam nodrošinās pienācīgu pensiju.
Laikraksta vērtējumā arī lielākā daļa ministru pret 3. pensiju līmeni izturas visai skeptiski, jo tajā ir iesaistījušies tikai trīs ministri – satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), liecina valsts amatpersonu iesniegtās deklarācijas.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) skaidrojusi, ka nevar atlicināt iemaksas 3. pensiju līmenī, jo viņas prioritāte ir četri bērni, kuru vajadzībām tad arī tiek atvēlēti visi brīvie līdzekļi, savukārt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) vēl neesot paguvis pievienoties 3. pensiju līmenim.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) uzskata, ka Latvijā izveidota labi pārdomāta pensiju sistēma, tomēr viņš pats ir izvēlējies uzkrājošo veselības apdrošināšanu, nevis ieguldījumus privātajos pensiju fondos.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) nav komentējis, kāpēc neiesaistās 3. pensiju līmenī, tāpat nav izdevies gūt skaidrojumu ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V), aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa (ZZS), izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V), labklājības ministra Jāņa Reira (V), kultūras ministres Daces Melbārdes (NA) un veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) nevēlēšanai iesaistīties 3. pensiju līmenī.
3. pensiju līmenī nav iesaistījusies arī neviena no VSAA augstākajām amatpersonām. VSAA preses sekretāre Iveta Daine NRA skaidroja, ka VSAA amatpersonu izvēli lielā mērā ir noteikuši vairāki apstākļi – vidējais VSAA nodarbināto vecums ir ap 50 gadu, arī darba algu līmenis nav ne tuvu maksimāli noteiktajiem obligāto iemaksu griestiem, lai kādu daļu no ienākumiem varētu atļauties ieguldīt pensiju 3. līmenī.
Tāpat kā ministri, arī ministriju valsts sekretāri lielākoties neveic uzkrājumus privātajos pensiju fondos, un tikpat rezervēta attieksme pret 3. pensiju līmeni ir arī Saeimas deputātu vairākumam. Vislielākā uzticība pensiju 3. līmenim ir partijas "No sirds Latvijai" un ZZS frakcijas deputātiem – ar privāto pensiju fondu starpniecību vecumdienām krāj attiecīgi 57% un 38% šo frakciju pārstāvji. Savukārt no Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas deputātiem 3. pensiju līmenī nav iesaistījies neviens.
Latvijas pensiju sistēmas 1. līmenī iesaistās visi sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēji. Daļa sociālo iemaksu kopš 2001. gada tiek novirzītas pensiju 2. līmenim, kurā tā tiek ieguldīta kādā no ieguldījumu plāniem. Piedalīšanās 2. pensiju līmenī ir obligāta tiem, kas dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija. Savukārt kopš 1998. gada iedzīvotāji tiek aicināti parūpēties par cienīgām vecumdienām, veicot uzkrājumus arī privātajos pensiju fondos jeb pensiju 3. līmenī. Lai stimulētu iedzīvotājus to darīt, valsts atmaksā daļu no iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) samaksātās summas.
