Pēc opozīcijas deputātu kritikas par lēmuma virzīšanas procedūru un draudiem vērsties Satversmes tiesā (ST), Saeimas vairākums ceturtdien, 1. decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, ar kuriem paredzēts ieviest ministra biedrus.
Iepriekš šis priekšlikums neguva atbalstu par likumprojekta virzību atbildīgajā Juridiskajā komisijā.
Opozīcijas deputāte Linda Liepiņa (LPV) vēlējās zināt, kāpēc šīs likuma izmaiņas tiek skatītas parlamenta sēdē, ja reiz Juridiskā komisija tās neatbalstīja. Deputāts Rihards Kols (NA) paskaidroja, ka tā ir Juridiskās komisijas pozīcija, tomēr deputātiem, kuri nedarbojas konkrētajā komisijā, ir tiesības balsot par likuma izmaiņām.
Arī opozīcijas deputāts Aleksejs Rosļikovs (S!) norādīja, ka Juridiskā komisija jau divas reizes ir lēmusi nevirzīt likumprojektu izskatīšanai Saeimā, tomēr potenciālā koalīcija dara visu, lai "aizsargātu savas intereses, ignorējot demokrātiju un Saeimas kārtības rulli".
Savukārt deputāte Inese Lībiņa-Egnere (JV) uzsvēra, ka Saeimas kārtības rullis netiek pārkāpts, jo 2019. gada 19. decembrī bijusi līdzīga situācija, kad Saeima skatīja likumu par pašvaldībām, lai gan tas iepriekš neguva atbalstu atbildīgajā komisijā. Viņa atgādināja, ka tolaik par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas komisijas vadītāja ziņoja parlamentam par jauno regulējumu un tas ar Saeimas deputātu balsu vairākumu tika pieņemts.
Opozīcijas deputāts Gunārs Kūtris (ZZS) norādīja, ka Saeimas kārtības rullis paredz – ja par likumprojektu atbildīgā komisija to nav atbalstījusi, tad komisijai nav bijušas tiesības virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē. Viņš piebilda, ka šāds solis varētu tikt apstrīdēts Satversmes tiesā. Šim viedoklim pievienojās arī Liepiņa.
Ministra biedra amata ieviešanu atbalstīja 52 deputāti, bet pret balsoja 36.
Ar likuma grozījumiem paredzēts veicināt valdības darba efektivitāti konkrētu politikas jomu pārvaldībā.
Plānots, ka ministra biedram būs jāpārzina atsevišķas nozares un politikas jomas, kas ietilpst Ministru kabineta locekļa kompetencē. Paredzēts, ka ministra biedrs valdības sēdēs piedalīsies ar padomdevēja tiesībām.
Kā iepriekš atzina likuma izmaiņu autori, valdības struktūrai modernā Eiropas parlamentārā demokrātijā ir jābūt elastīgai, piemērojoties gan vajadzībām, gan valdības prioritātēm.
Tāpat uzsvērts, ka šādā valsts iekārtā valsts pārvaldes principi prasa valsts pārvaldības institucionālās sistēmas pilnveidošanu un modernizāciju.
Ministra biedrs noteiktās kompetences ietvaros savu pienākumu izpildīšanai saziņā ar attiecīgo valdības locekli varēs dot rīkojumus valsts sekretāram vai citām valsts pārvaldes amatpersonām, dot rīkojumu valdības locekļa pakļautībā esošās iestādes vadītājam, kā arī pildīt citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, paredz likumprojekts.
Ar likuma izmaiņām paredzēts noteikt, ka Ministru kabinets līdz nākamā gada 1. oktobrim izstrādās un iesniegs Saeimai grozījumus citos likumos, kas nepieciešami ministra biedra darbības nodrošināšanai. Līdz tam ministra biedru amatā iecels un atbrīvos no amata Ministru prezidents.
Pret minēto likuma projektu iepriekš iebildes pauda opozīcijas pārstāvji.
