Ministrijām domstarpības, no kādiem līdzekļiem veidot palīdzības fondu ārvalstīs problēmās nonākušiem Latvijas valstspiederīgiem
Foto: AFP/Scanpix

Ārlietu ministrija (ĀM) vēlas veidot īpašu 50 000 latu palīdzības fondu, no kura līdzekļus varēs aizņemties Latvijas pasu turētāji, kuri neparedzētu apstākļu dēļ ir nonākuši ārkārtas situācijā ārvalstīs un finanšu trūkuma dēļ nevar atgriezties Latvijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Valdība otrdien bija iecerējusi apstiprināt noteikumus par materiālās palīdzības nodrošināšanas kārtību ārkārtas situācijā ārvalstī nonākušai personai, taču jautājuma izskatīšana tika atlikta uz nedēļu, jo Finanšu ministrijai (FM) ir iebildumi pret minētās summas ņemšanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. FM uzskata, ka fonda finansējums ir jāatrod Ārlietu ministrijas budžetā.

Nesaskaņu dēļ jautājums ir atlikts uz nedēļu, kuras laikā abām ministrijām dots papildus laiks, lai vienotos par piemērotāko finansējuma modeli.

Lai vairāku gadu garumā tapušais fonds sāktu darboties jau no šā gada 1.jūnija, ĀM no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem prasa 39 966 latus, no kuriem 25 000 latu paredzēti materiālās palīdzības nodrošināšanai, bet 14 966 lati - ar materiālās palīdzības sniegšanu saistīto administratīvo funkciju veikšanai.

ĀM aprēķinājusi, ka gada laikā varētu saņemt aptuveni 250 materiālās palīdzības lūgumus. Pērn Latvijas pārstāvniecības ārvalstīs saņēmušas 294 Latvijas ceļotāju lūgumus, kas saistīti ar atgriešanos Latvijā. Pārsvarā personām nav bijis līdzekļu, lai apmaksātu transporta biļeti uz Latviju, kas atkarībā no attāluma izmaksā no desmit līdz 1250 latiem. Atsevišķos gadījumos pārstāvniecībām bijis nepieciešams nodrošināt personas uzturēšanos viesnīcā, pārtikas, drēbju iegādi vai maksu par medicīniskiem pakalpojumiem.

Finanšu līdzekļi, kas personai tiks piešķirti no ĀM šim mērķim paredzētās budžeta pozīcijas, noteiktajā termiņā būs jāatmaksā valsts budžetā. Ja atmaksa netiks veikta lēmumā par materiālās palīdzības piešķiršanu noteiktajā termiņā, pret personu tiks piemērota bezstrīdus piespiedu izpilde.

Vienai personai paredzēts apmaksāt šādus pakalpojumus: transporta biļeti - no desmit līdz 1250 latiem, viesnīcu - 50 latus dienā, medicīnas pakalpojumus - līdz 2000 latiem, pārtiku un citas pirmās nepieciešamības preces - desmit latus dienā. Vienai personai piešķiramā summa nedrīkstēs pārsniegt 2000 latu.

Palīdzības fonds attieksies uz Latvijas pases turētājiem, proti, pilsoņiem, nepilsoņiem, bezvalstniekiem, bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss.

Noteikumi paredz, ka sākotnēji konsulārā amatpersona sadarbojas ar ārkārtas situācijā ārvalstī nonākušo personu un noskaidro to personu loku (radinieki, draugi, darba devējs), kuri būtu gatavi sniegt finansiālu palīdzību, lai varētu nodrošināt grūtībās nonākušās personas nogādāšanu Latvijā. Tomēr, ja personai nav pieejami citi finansēšanas avoti, konsulārā amatpersona var piešķirt personai materiālo palīdzību no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem, nosakot piešķirto līdzekļu apjomu, atmaksas kārtību un termiņu.

Pieteikums par materiālās palīdzības sniegšanu var tikt iesniegts gan Latvijas pārstāvniecībā ārvalstī, gan Konsulārajā departamentā. Pieteikumu var iesniegt ārkārtas situācijā ārvalstī nonākusī persona vai tās pārstāvis, kas darbojas minētās personas interesēs un ir gatavs uzņemties finanšu saistības - atmaksāt piešķirtos līdzekļus. Iespēja trešajai personai iesniegt pieteikumu par līdzekļu piešķiršanu ir noteikta, ņemot vērā līdzšinējo konsulārā dienesta pieredzi, sniedzot palīdzību personām, kurām objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams personīgi ierasties pārstāvniecībā.

Pieņemot lēmumu par materiālās palīdzības piešķiršanu, konsulārajai amatpersonai ir pienākums, pirmkārt, izvērtēt, vai persona ir nonākusi ārkārtas situācijā, otrkārt, noskaidrot, vai ir pieejami citi finansēšanas avoti un iespējas, lai segtu ar atgriešanos Latvijā saistītos izdevumus. Lēmumu par materiālās palīdzības piešķiršanu virs 200 latiem pieņem ĀM Konsulārā departamenta direktors. Savukārt, lai nodrošinātu ātru un efektīvu palīdzības sniegšanu situācijās, kad finanšu līdzekļi ir nepieciešami samērā nelielu izdevumu segšanai, lēmumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu līdz 200 latiem pieņem konsulārā amatpersona.

Lai nodrošinātu atbilstošu un efektīvu piešķirto līdzekļu izlietojumu, materiālā palīdzība tiek piešķirta, nodrošinot ar atgriešanos Latvijā saistīto pakalpojumu apmaksu tās summas ietvaros, kas personai tiek piešķirta. Tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos finanšu līdzekļi tiek izmaksāti personai skaidrā naudā, lai segtu ar transporta līdzekļu biļešu iegādi vai uzturēšanos saistītos izdevumus.

Ņemot vērā, ka materiālās palīdzības finansējuma piešķiršanas kārtības piemērošana ir saistīta ar konsulārā darba un finanšu uzskaites darba apjoma pieaugumu, materiālās palīdzības administrēšanas nodrošināšanai ir paredzēts izveidot divas papildu štata vietas - vienu Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā un otru Finanšu politikas departamentā. Konsulārajā departamentā tiks veikta ārkārtas situāciju palīdzības koordinācija, piederīgo apzināšana, rīcības plāna un atbilstošākā maršruta sagatavošana, kas saistīta ar personas atgriešanos Latvijā. Savukārt Finanšu politikas departamenta amatpersona veiks materiālās palīdzības līdzekļu plānošanu, uzskaiti un atmaksas kontroli.

Abu papildu štata vietu uzturēšanai gadā būs nepieciešami 23 045 lati. Tāpat ĀM budžetā katru gadu būs jāparedz papildu finansējums 50 000 latu apmērā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ārlietu ministrija Finanšu ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form