Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien lēma pilsoņu iesniegumu par mežizstrādes miera perioda noteikšanu putnu ligzdošanas laikā turpināt izskatīt pēc Zemkopības ministrijai (ZM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumu saņemšanas.

Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) valdes priekšsēdētājs un iesnieguma iniciators Viesturs Ķerus aicināja deputātus atbalstīt priekšlikumu ierobežot mežizstrādi un jaunaudžu kopšanas darbus no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, kad notiek intensīva putnu ligzdošana.

Viņš norādīja, ka pēc LOB datiem Latvijas valsts mežos ik gadu tiek fiziski iznīcinātas aptuveni 50 900 putnu ligzdu.

Vienlaikus Latvijas Kokmateriālu pārdevēju biedrības valdes loceklis Žanis Bacāns uzsvēra, ka Eiropas Savienības (ES) direktīva par savvaļas putnu aizsardzību uzsver samērīgu un būtisku noteikumu ievērošanu.

Viņš skaidroja, ka Ķerus ieteiktajā trīs mēnešu periodā mežizstrāde notiek mazāk nekā 1% Latvijas teritorijas, tāpēc būtu jāizvērtē, vai miera perioda noteikšana sniegs būtisku labumu attiecībā pret nozares darbiniekiem, kas uz trīs mēnešiem zaudēs darbu.

Tāpat Bacāns uzsvēra, ka Latvijas mežizstrādē notiek sertificētos mežos, kur prasību izpildi uzrauga trešās puses, tādējādi liekot ievērot visu mežizstrādes priekšnoteikumus, kā arī Latvijas mežu īpašnieki respektē dabu un samazina saimniecisko darbību, balansējot sociālo atbildību un ekonomisko labumu. Viņš arī pauda šaubas par iznīcināto putnu ligzdu apjomu, jo cirsmās iznīcinātas putnu ligzdas manāmas reti.

Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks uzsvēra, ka meža īpašniekiem jau ir ierobežojumi putnu aizsardzībai. Arī viņš uzsvēra, ka miera perioda noteikšana nozīmētu, ka daļa meža nozares trīs mēnešus paliktu bez darba, tāpēc nepieciešams veikt arī sociālekonomisko izvērtējamu.

Deputāts Ingmārs Līdaka (AS) uzsvēra, ka patlaban jauktajos koku mežos katrā otrajā apsēs dobumā ir putnu mazuļi un tos mežizstrādātāji nevar pamanīt. "Ja kāds tās ligzdas neprot atrast, tad tā ir viņu problēma, nevis putnu," uzsvēra Līdaka.

Viņš aicināja nozarē šo jautājumu skatīt pakāpeniski un sākt ar "mazumiņu", pielāgojoties situācijai un nozares vajadzībām.

Tikmēr Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Artūrs Bukonts uzsvēra, ka miera periods ietekmētu visu kokrūpniecību, jo lēmums tiešā veidā attiecas uz resursu ieguvi, kas tālāk tiek nodots apstrādei un ražotājiem.

Viņš arī atzīmēja, ka šāda veida ierobežojumi bremzētu ārzemju investoru interesi par nozari.

Latvijas Meža nozares arodbiedrības priekšsēdētājas vietniece Ligita Brahmane skaidroja, ka meža nozares darbiniekiem trīs mēnešu būtu ierobežotas tiesības uz darbu. Tādēļ ir jāizvērtē ekonomiskās sekas un tas, vai uzņēmēji spētu nodrošināt dīkstāves pabalstu darbiniekiem. Viņa atzīmēja, ka meža nozarē strādā 40 000 nodarbināto, turklāt vēl tāds pats skaists strādā saistītajās nozarēs.

Komisijas priekšsēdētāja Linda Matisone sēdes noslēgumā piedāvāja, ka tā kā komisijas deputāti neatbalsta pilnīgu darbības aizliegumu putnu ligzdošanas laikā, jāatrod ir līdzsvars un ZM un VARAM jāsēžas pie viena sarunu galda, jāaicina nevalstiskās organizācijas un iesaistītās puses, un jāatrod kompromis, lai tiktu aizstāvētas tautsaimniecības, kokrūpniecības, meža īpašnieku un dzīvnieku un dabas aizstāvju intereses.

Komisijas deputāti piedāvāja priekšlikumu iesniegšanai noteikt termiņu šī gada rudenī, bet ZM meža departamenta direktors Arvīds Ozols aicināja termiņu pagarināt līdz nākamā gada pavasarim vai vismaz ziemai.

Matisone ieteica priekšlikumus sagatavot līdz gada beigām.

LOB valdes priekšsēdētājs Ķerus, vērtējot komisijas sēdē panākto vienošanos, atzīst, ka reālistiski raugoties, šis lēmums bijis labākais, ko no komisijas varējuši gaidīt.

Turpmākais lielā mērā būs atkarīgs no tā, cik godprātīgi lēmums tiks pildīts un cik liela būs Saeimas deputātu interese šī uzdevuma izpildi uzraudzīt. Sliktākajā gadījumā var vēlreiz atgriezties tur, kur bija tieši pirms desmit gadiem, kad ZM vadītajā darba grupā LOB tika uzdots veikt padziļinātus aprēķinus, bet ideja noteikt mežizstrādes pārtraukumu tika noraidīta bez jebkādiem kompromisu meklējumiem, atgādina Ķerus.

Nepieciešamību noteikt mežizstrādes pārtraukumu putnu ligzdošanas laikā LOB aktualizēja jau 2008.gadā, norādot uz to, ka, cērtot mežu pavasarī, katru gadu iet bojā desmitiem tūkstošu putnu ligzdu un tiek būtiski traucēta ligzdošana arī tiem putniem, tostarp īpaši aizsargājamām sugām, kuru ligzdas fiziski izpostītas netiek. Putnu ligzdu postīšana pārkāpj gan Latvijas, gan Eiropas Savienības kopējos likumus. Turklāt, kā rāda "Latvijas fakti" veiktās aptaujas, 80% Latvijas iedzīvotāju kopumā un 77% meža īpašnieku atbalsta mežizstrādes pārtraukuma noteikšanu putnu ligzdošanas laikā.

Ķerus skaidro, ka LOB zina, ka daudzi meža īpašnieki savus mežus putnu ligzdošanas laikā necērt, un ir par to viņiem ļoti pateicīgi. LOB zina arī to, ka daļā mežu, piemēram, pilsētās un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās mežizstrāde putnu ligzdošanas laikā ir ierobežota jau pašlaik.

Taču pavasarī joprojām tiek cirsti AS "Latvijas valsts meži" apsaimniekotie valsts meži, tā ik pavasari izpostot vairāk nekā 50 000 ligzdu. Arī virkne kompāniju, kas apsaimnieko privātos mežus, mežizstrādes miera perioda noteikšanu neatbalsta. Tāpēc šī problēma joprojām ir aktuāla. "Mēs apzināmies, ka mežizstrādes pārtraukuma noteikšana radīs grūtības meža nozarei, taču būtu svarīgi šīs problēmas skaidri noformulēt un kopīgi meklēt tām risinājumus, nevis kategoriski iestāties par dabai kaitīgās meža apsaimniekošanas prakses saglabāšanu," uzsver Ķerus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!