Nozaru ministrijas, nespējot vienoties par ietekmi topošajā attīstības finanšu institūcijā (AFI), var zaudēt iespēju izveidot to kā nozīmīgu instrumentu tautsaimniecības attīstības veicināšanai, bažīgs ir finanšu ministrs Andris Vilks (V).
"Trīs dievietes – Hēra, Afrodīte un Atēna – sastrīdējās par ābolu, kas pienācās visskaistākajai. Līdzīgi kā antīkajā pasaulē šobrīd notiek strīds valdības mājā, lemjot par Attīstības finanšu institūcijas izveidi," apcerīgs esošās situācijas vērtējumā ir Vilks.
Plānots, ka koncernā apvienos jaundibināto AS "Attīstības finanšu institūcija", VAS "Latvijas Attīstības finanšuinstitūcija "Altum"" ("Altum"), SIA "Latvijas Garantiju aģentūra" (LGA) un VAS "Lauku attīstības fonds" (LAD). Šo institūciju pārraudzību tad arī savstarpēji jāsadala Finanšu, Ekonomikas un Zemkopības ministrijām un katrai no tām ir savas vēlmes.
Otrdien valdība turpinās skatīt juridiskos jautājumus par ministriju ietekmi AFI koncernā. Lēmums par AFI izveides nepieciešamību tika pieņemts valdībā jau 2009.gada decembrī, kad tika lemts par VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" pārveidi par attīstības banku. Kopš 2009.gada decembra ar mainīgām sekmēm ir virzīts turpmākais AFI izveides process. Jau 2013.gada 2.aprīlī pēc ilgstošām diskusijām valdībā tika pieņemts lēmums par AFI kapitāla daļu turētāju noteikt Finanšu ministriju, atgādina Vilks.
AFI ir viens no posmiem kopējā Eiropas Savienības struktūrfondu 2014.- 2020.gadam atbalsta sniegšanas sistēmā, īstenojot visas finanšu instrumentu valsts atbalsta un attīstības programmas vienā institūcijā.
"Pašreiz, paredzot apvienošanas darbības veikt ļoti īsos termiņos, ir iespējams izveidot apvienotu AFI un uzsākt tās darbību, īstenojot finanšu instrumentu valsts atbalsta un attīstības programmas, kuras ir paredzēts līdzfinansēt no Eiropas Savienības struktūrfondiem 2014.-2020.gadam pieejamā finansējuma. Turpmāk novilcinot FM piedāvāto lēmumu institūciju apvienošanai, var nepietikt laika savlaicīgai finanšu instrumentu programmu īstenošanas uzsākšanai," bažījās ministrs.
Pēc viņa domām, pašreizējā valsts atbalsta un attīstības programmu ieviešanas sistēma, īstenojot finanšu instrumentu programmas ar līdzīgu atbalsta saņēmēju mērķa auditoriju, līdzīgiem atbalsta instrumentiem trīs dažādās institūcijās, ir sadrumstalota.
Atsevišķām nozaru ministrijām, īstenojot finanšu instrumentu programmas nozaru ministriju kompetences jomās, kapitālsabiedrībās, kurās atšķirīgi kapitāldaļu turētāji, netiek ievērotas kopējās, valsts mēroga intereses resursu efektīvā izlietošanā, novēršot atbalsta programmu ar līdzīgiem tautsaimniecības attīstības mērķiem pārklāšanos. Papildus tam, ar apvienotas AFI izveidi tiktu ietaupīti finanšu resursi, turpmāk līdzīgas programmu administrēšanas funkcijas finansējot nevis trīs dažādās institūcijās, bet gan vienuviet.
"AFI ir institūcija, kura sniegs atbalstu finanšu instrumentu veidā (garantijas, aizdevumi, riska kapitāls) dažādām atbalsta saņēmēju grupām- komersantiem, kā arī komersantiem lauksaimniecības jomā, daudzdzīvokļu māju īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām, ģimenēm ar bērniem, lai atvieglotu nosacījumus mājokļa iegādei vai būvniecībai," uzsver ministrs.
Lai valsts atbalsta un attīstības programmu izstrādē un institūciju apvienošanā pārstāvētu iesaistīto nozaru mērķus, pašreiz FM ir noteikta par apvienotās attīstības finanšu institūcijas kapitāla daļu turētāju, vienotās attīstības finanšu institūcijas padomē darbojas pārstāvji arī no Ekonomikas ministrijas un Zemkopības ministrijas. Jau šobrīd AFI valdē ir pārstāvētas tās kapitālsabiedrības, kuras ir plānots apvienot vienotā attīstības finanšu institūciju koncernā – attīstības finanšu institūcijas valdē darbojas pārstāvji no sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Garantiju aģentūra", valsts akciju sabiedrības "Latvijas attīstības finanšu institūcijas Altum", valsts akciju sabiedrības "Lauku attīstības fonds".
Būtisks attīstības finanšu institūcijas darbības mērķis ir saistīts ar jaunu valsts atbalsta un attīstības finanšu instrumentu programmu izstrādi, lai tās uzsāktu īstenot pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Garantiju aģentūra", valsts akciju sabiedrības "Latvijas attīstības finanšu institūcija Altum", valsts akciju sabiedrības "Lauku attīstības fonds" apvienošanas.
Apvienojot attīstības finanšu institūcijas koncernā trīs kapitālsabiedrības, valstij būs pieejams tautsaimniecības attīstības instruments ar kopējo īstenojamo atbalsta programmu vērtību 700 miljoni eiro apmērā.
Valdība 22.jūlijā vienojās par turpmākajiem soļiem attīstības finanšu institūcijas koncerna izveidē.
Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne pēc valdības sēdes žurnālistiem stāstīja, ka FM kopā ar Ekonomikas ministriju (EM), Zemkopības ministriju (ZM) un Tieslietu ministriju nedēļas laikā valdībā jāiesniedz papildus priekšlikumi par juridiskajām niansēm un mehānismiem, kas būtu nepieciešami, lai izveidotu vienotuattīstības finanšu institūciju.
Bāne atzina, ka, piedāvājot modeli, kurā attīstības finanšu institūcijas kapitāldaļu turētāji būtu FM, EM un ZM, tiktu panākts kompromiss. Vaicāta, vai katras ministrijas kapitāla daļas jaunajā institūcijā būtu pa 33%, FM valsts sekretāre norādīja, ka par detaļām šodien vēl netika diskutēts.
EM informācija liecina, ka "Altum" aktīvi 2013.gada beigās bija 295 miljoni eiro, reģistrētais pamatkapitāls - 308 195 899 eiro, apmaksātais pamatkapitāls - 308 195 899 eiro, kapitāldaļu skaits - 308 195 899. Kapitāldaļu turētāja ir FM. LGA aktīvi saskaņā ar neauditētiem datiem 2013.gada beigās bija 139 miljoni eiro, reģistrētais pamatkapitāls - 112 549 191 eiro, apmaksātais pamatkapitāls - 112 549 191 eiro, kapitāldaļu skaits - 79 100 022, bet kapitāldaļu turētāja ir EM. Savukārt LAD aktīvi 2013.gada nogalē bija 43 miljoni eiro, reģistrētais pamatkapitāls - 16 363 025 eiro, apmaksātais pamatkapitāls - 16 363 025 eiro, kapitāldaļu skaits - 11 500 000, kapitāldaļu turētāja ir ZM.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
