Bez Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vēl tikai Kultūras ministrija (KM) pieļauj izmaiņas struktūrā, savukārt Iekšlietu ministrija (IeM) iecerējusi centralizēt funkcijas un izstrādāt jaunu darba samaksas sistēmu, liecina aģentūras BNS aptauja visās ministrijās.
Kultūras ministres preses sekretāre Iluta Bērziņa norādīja, ka KM kapacitāte ir nepietiekama pret izvirzītajiem mērķiem valsts kultūrpolitikas un sabiedrības integrācijas jomā.
Viens no iemesliem zemajai kapacitātei ir tas, ka pēdējo gadu laikā ministrijai nodotas vairākas funkcijas, bet darbinieku skaits sarucis ‒ pērn KM no Tieslietu ministrijas pārņēma sabiedrības integrācijas funkcijas, kā arī darba daudzums ministrijā palielinājies līdz ar Muzeju valsts pārvaldes, aģentūras "Jaunie "Trīs brāļi"", kā arī Valsts kultūrizglītības centra reorganizāciju.
Daudz lielāka kapacitāte KM vajadzīga vairākiem projektiem, tostarp dziesmu un deju svētku organizēšanai.
"Kapacitāti ietekmē arī atalgojuma līmenis, kas ir viens no būtiskiem iemesliem profesionālu darbinieku aizplūšanai no ministrijas un pārraudzības iestādēm," norādīja Bērziņa.
Ministre Žaneta Jaunzeme-Grende uzskata, ka "nav ne mazāko šaubu, ka kultūrpolitikas veidošanai un integrācijas funkcijas īstenošanai nepieciešama lielāka kapacitāte, tomēr lēmumi par to, kādos virzienos to stiprināt, jāpieņem, kad būs precīzāk definēts sasniedzamais rezultāts".
"Iespējamie kapacitātes stiprināšanas virzieni var būt apmācības, funkciju un struktūras precizēšana," pavēstīja ministres pārstāve.
Reformas plānotas arī IeM sistēmā, taču tās neskars ministrijas uzbūvi. Iekšlietu ministra preses sekretāre Daiga Holma pastāstīja, ka no šā gada līdz 2016.gadam paredzēts centralizēt funkcijas, kas ir saistītas ar grāmatvedību, personāla uzskaiti, informācijas tehnoloģijām, kā arī īpašumu pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un materiāltehnisko nodrošinājumu. Kā pilotprojekts jau pašlaik centralizācijas process norisinās Kurzemes reģionā.
Paredzēts arī ieviest visos dienestos vienotu dokumentu aprites sistēmu. Savukārt saistībā ar saimniecisko funkciju nodošanu Nodrošinājuma valsts aģentūrai plānots vispirms nodot nekustamos īpašumus ar to apsaimniekošanas funkciju, sadalot pārņemšanu posmos pa reģioniem un izveidojot aģentūras sastāvā reģionālos sektorus, kas nodrošinātu īpašumu apsaimniekošanu.
IeM strādā arī pie sociālo garantiju sistēmas pilnveidošanas rīcības plāna, kurā noteikti veicamie pasākumi sociālo garantiju sistēmas pilnveidošanai amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un karavīriem. Vienlaikus tiks sagatavoti arī priekšlikumi pabalstu, kompensāciju, kā arī citu sociālo garantiju pārskatīšanai, par pamatu ņemot vērā amatpersonu veicamos dienesta pienākumus.
Visbeidzot, IeM sākusi arī izstrādāt jaunu darba samaksas sistēmu, paredzot mēnešalgu noteikt atbilstoši veicamajiem uzdevumiem un ieņemamajam amatam.
"Jaunā darba samaksas sistēma balstīsies uz taisnīgiem principiem, nosakot katras amatpersonas darba samaksu atbilstoši veicamajiem amata pienākumiem un atbildībai," uzsvēra Holma.
Pirms jaunās darba samaksas sistēmas ieviešanas atbalsta funkciju amatus ar speciālajām dienesta pakāpēm pārveidos par darbinieku amatiem, vienlaicīgi nodrošinot taisnīgu sociālo garantiju sistēmu dienestos.
Tikmēr pārējās ministrijās struktūras reformas pašlaik netiek plānotas.
Labklājības ministrijā pašlaik notiek situācijas izvērtējums, pēc kura arī tiks pieņemti lēmumi, vai un kādas reformas ir nepieciešamas.
Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš pagaidām neplāno reformas Tieslietu ministrijā, taču vērtēšot ministrijas struktūrvienību darbu, un reformas varētu ieviest tikai tad, ja netiek realizēti ministrijas izvirzītie mērķi.
Vienlaikus Bērziņš uzskata, ka valstij būtu nepieciešama vienota tiesu ekspertīzes iestāde. Pašlaik šādas ir trīs, un tās darbojas Iekšlietu, Veselības un Tieslietu ministrijas struktūrās. Pārrunas par vienotas ekspertīžu iestādes izveidi jau notiekot.
Šogad arī Aizsardzības ministrijā nav plānots veikt būtiskas reformas, jo vērienīga un radikāla reforma jau tika pabeigta 2010.gada sākumā, samazinot štābu un tajos strādājošo skaitu. Taču aizsardzības ministrs Artis Pabriks plānojis šogad sākt īstenot reformu militārās izglītības jomā, lai celtu militārās izglītības konkurētspēju un uzlabotu militārās izglītības iestāžu vadības modeli.
Reformas īstenošanai jau pagājušā gada februārī tika izveidota darba grupa, kas ir identificējusi vairākas problēmas, un pašlaik tiek apzināti labākie risinājumi.
Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs jau iepriekš ir uzsvēris, ka neplāno Ārlietu ministrijas pašreizējās struktūras reorganizāciju, taču vēlas nostiprināt Latvijas vēstniecības. Tam jau ir iesniegti priekšlikumi, kas tiek izskatīti.
Arī veselības ministre Ingrīda Circene uzsvēra, ka patlaban ministrijas struktūra ir optimāla un būtiskas ministres virzītas reformas netiek plānotas. Radikālas reformas Veselības ministrijā norisinājās 2009.gadā, kad būtiski tika samazināts darbinieku skaits un mainīta ministrijas struktūra.
Arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts norādīja, ka pašlaik jautājums par reformām ministrijā nav aktuāls, taču to varētu skatīt, ja būs tāda vajadzība.
Finanšu ministrijas reorganizācija veikta jau kopš 2009.gada. "Tuvākajā laikā būtisku reformu veikšana FM nav darba kartībā, taču ministrija ik pa laikam pārskata funkcijas, un, ja būs nepieciešams produktivitātes uzlabošanai, reorganizācija tiks īstenota," teica FM runasvīrs Aleksis Jarockis.
Arī satiksmes ministra biroja vadītājs Aivis Freidenfelds atzina, ka tuvākajā laikā Satiksmes ministrijā nav iecerēts veikt nekādu reorganizāciju.
"Pagaidām, vismaz tuvāko mēnešu laikā, ministrs [satiksmes ministrs Aivis Ronis] ne kādu struktūru reorganizāciju, ne kādu citu reorganizāciju nav iecerējis veikt," sacīja Freidenfelds.
Zemkopības ministrijā tuvākajā laikā arī nav plānots veikt reformas vai reorganizāciju.
Jau vēstīts, ka divas ministrijas ‒ VARAM un IZM ‒ ir paziņojušas par reorganizāciju. Jaunā IZM struktūra, kurā būs būtiski samazināts vadītāju līmenis un nodaļu skaits, sāks darboties aprīlī.
Arī VARAM sāks reorganizāciju, kas paredz arī vairāku departamentu un nodaļu apvienošanu un vadītāju skaita samazināšanu. Ministriju plānots pārveidot līdz aprīļa sākumam.