Ministrs: iebildumus idejai reformēt divas Rīgas reģiona tiesas nedzirdēju
Foto: LETA

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa un Siguldas tiesa nav izteikušas iebildumus idejai, kas paredz pārveidot un iekļaut tās kopējā tiesu tīklā Rīgā un Rīgas rajonā, pēc tikšanās ar tiesu priekšsēdētājiem pauda tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Bērziņš atgādināja, ka par tiesu namu koncepciju tiek diskutēts jau no 2007.gada, bet tagad ir jāvirzās uz priekšu, jo politikas dokumentā par tiesu politikas pamatnostādnēm šie darbi ir paredzēti, kā arī tie ir ietverti valdības deklarācijā.

Runājot par saņemtajām sūdzībām attiecībā uz Centra rajona tiesu, ministrs atzina, ka pēdējā laikā sūdzību skaits ir bijis lielāks, salīdzinot ar citām tiesām, tomēr tas nav bijis noteicošais reorganizācijas jautājumā - noteicošā ir bijusi tiesu namu koncepcija.

Jautāts, vai Centra rajona tiesa un Siguldas tiesa atbalsta šādu abu tiesu reformēšanu, Bērziņš atbildēja, ka šodien nekādu pretestību šai idejai nedzirdēja un attiecībā uz Centra rajona tiesu jautājums par pārveidošanu bijis iezīmēts jau aptuveni pirms trim gadiem.

Ministrs piebilda, ka nākamā gada 1.marts varētu būt atzīstams par saprātīgu termiņu reformas realizēšanai, bet par to varētu būt vēl norādījumi no Saeimas Juridiskā biroja, sprieda Bērziņš.

Jautāts, kad varētu tikt realizēta visa tiesu namu reforma kopumā, tieslietu ministrs vēl negribēja "izteikt spekulācijas", jo ir iespējams "atdurties" pret finanšu problēmām. Bērziņš pieļāva, ka pirms kopējās tiesu namu reformas vēl tiks veikti kādi papildu soļi, jo ir jāvērtē arī kopējā infrastruktūra reformas realizēšanai.

Kā ziņots, Tieslietu ministrija (TM) iepriekš Saeimas Tiesu politikas apakškomisijas sēdē deputātus iepazīstināja ar iespējamiem grozījumiem, kas paredzētu pārveidot un iekļaut kopējā tiesu tīklā Rīgā un Rīgas rajonā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesu un Siguldas tiesu. Bērziņš atgādināja, ka vēsturiski Siguldas tiesa bija Rīgas rajona tiesas sastāvā, un arī pašlaik tā savā ziņā pilda tiesu nama funkcijas Rīgas rajonā.

"Neslēpšu, ka ir ievērojami daudz sūdzību par Centra rajonu tiesu, kā arī nav nekāds noslēpums, ka šajā tiesā ir mazāka noslodze, nekā, piemēram, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā," izteicās ministrs. Viņš pauda, ka Centra rajona tiesas tiesneši atbilstoši piekritībai varētu kļūt par Vidzemes priekšpilsētas tiesas, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas vai Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnešiem.

Bērziņš norādīja, ka vēl ir vajadzīgas diskusijas par lietu piekritības jautājumiem, kā arī par to, kā turpinās skatīt tās lietas, kas jau ir uzsāktas minētajās tiesās, kādā kārtībā notiek tiesnešu "pārdale". Ministrs teica, ka no komisijas viņš sagaida konceptuālu atbalstu, kā arī ieteikumus un vadlīnijas, kam vēl vajadzētu pievērst uzmanību.

Tieslietu ministrs pauda, ka secīgi nākamais solis būs vēršanās Tieslietu padomē. Klātesošais Augstākais tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs sacīja, ka šis ir ļoti loģisks solis, it sevišķi, runājot par Centra rajona tiesu, kas atrodas vienā ēkā ar Vidzemes priekšpilsētas tiesu. Viņš piebilda, ka šādā griezumā šī ideja nav pretrunā ar apspriesto visu Rīgas tiesu centralizēšanu.

Šo jautājumu Tieslietu padomē plānots apspriest 29.septembrī.

Source

LETA

Tags

Gaidis Bērziņš Ivars Bičkovičs Tieslietu ministrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form