Ministrs mudina Saeimas komisiju paātrināt darbu pie maksātnespējas administratoru uzraudzības reformas
Foto: LETA

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) nosūtījis vēstuli Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, aicinot pasteidzināt darbu ar grozījumiem Maksātnespējas likumā, lai izmaiņas maksātnespējas procesa administratoru uzraudzības sistēmā tiktu pieņemtas iespējami ātrāk.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā aģentūru LETA informēja ministra preses sekretāre Inese Auniņa, patlaban spēkā esošais maksātnespējas procesa regulējums nosaka plašas maksātnespējas administratora pilnvaras un tiesības lēmumu pieņemšanā un darījumu noslēgšanā. Vienlaikus tas neparedz administratora profesijas statusu un no tā izrietošos pienākumus.

Tā kā administratora profesijas statuss nav noteikts, nav iespējams nodrošināt pienācīgu kontroles mehānismu pār viņu rīcības tiesiskumu un saukšanu pie atbildības gadījumos, kad administratori savā darbībā pieļāvuši pārkāpumus, skaidro Bērziņš.

Lai maksātnespējas procesa administrators spētu nodrošināt tiesisku procesa gaitu, viņam savā rīcībā jābūt neitrālam un neatkarīgam, bet, tā kā administratori juridiski nav pielīdzināti valsts amatpersonām, viņu atbildības līmenis pret to uzraugošajām un kontrolējošam institūcijām ir zems, administratori nav pakļaujami arī disciplināratbildībai.

Risinot šo situāciju, Tieslietu ministrija (TM) sagatavoja un iesniedza priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi Maksātnespējas likumā", kas cita starpā paredz arī būtiski reformēt maksātnespējas procesa administratoru uzraudzības un izglītības sistēmu.

Piedāvāts noteikt, ka administratori amata darbībās pielīdzināmi valsts amatpersonām ar visiem no tā izrietošajiem pienākumiem un ierobežojumiem, kā arī nosacījumus, ar kādiem administratora darbs savienojams ar zvērināta tiesu izpildītāja un advokāta pienākumiem.
Bērziņš uzsver, ka kopš likumprojekta pieņemšanas pirmajā lasījumā tālāka virzība nav notikusi. "Uzskatu, ka pieteiktie grozījumi ir ļoti nozīmīgi maksātnespējas jomas tālākai attīstībai, maksātnespējas procesa caurspīdīguma nodrošināšanai un maksātnespējas administratoru uzraudzības pilnveidošanai. Tāpēc aicinu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju pasteidzināt šī likumprojekta virzību un kādā no tuvākajām sēdēm izskatīt otrajam lasījumam sagatavotos priekšlikumus," sacījis tieslietu ministrs.
3.jūlijā likumprojekts tika atbalstīts pirmajā lasījumā, nosakot priekšlikumu iesniegšanas termiņu uz otro lasījumu līdz 17.jūlijam.
Kā ziņots, šajos Maksātnespējas likuma grozījumos iekļauti bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) ierosinājumi, kurus TM iepriekš atsauca no cita likumprojekta, tāpēc tie izdalīti kā atsevišķi likuma grozījumi.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka viens no būtiskākajiem trūkumiem administratora darbības regulējumā ir tas, ka administratoram ar likumu ir piešķirtas plašas pilnvaras, taču administratora vieta institucionālajā sistēmā nenodrošina pienācīgu kontroles mehānismu. Proti, lai administrators spētu nodrošināt tiesisku procesa gaitu, administratoram savā rīcībā jābūt neitrālam un neatkarīgam. Tā kā administratori juridiski nav uzskatāmi par amatpersonām, administratori nejūt pietiekamu atbildības līmeni un rīkojas kā privātpersonas.

Lai risinātu konstatētās problēmas, likumprojektā tiek piedāvāts noteikt, ka administratori amata darbībās pielīdzināmi valsts amatpersonām un uz tiem attiecas likumā noteiktie valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumi un pienākumi. Tomēr, ņemot vērā administratoru veicamo pienākumu specifiku un to, ka vairums administratoru pašlaik ir arī advokāti, administratora amats būtu savienojams ar zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu advokātu profesiju, lai gan šāda risinājuma praktiskais izpildījums ir apšaubāms tieši kontekstā ar advokātu gan starptautiski, gan nacionāli nostiprināto neatkarīgo statusu, norādīts likumprojekta anotācijā.

Tāpat bija norādīts, ka nepieciešams arī pastiprināt administratoru atbildību, tostarp paredzot, ka par administratora darbību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem administratori ir saucami pie disciplināratbildības, uzskata likumprojekta autori. Tādējādi būtu nosakāms, ka disciplinārlietu pret administratoru var ierosināt Maksātnespējas administrācija, tiesnesis vai prokurors. Vēl plānots noteikt plašāku gadījumu spektru, kad administrators būtu atceļams no amata, arī pēc Disciplinārkomisijas lēmuma.

Kopumā šie mehānismi nodrošinās administratoru darbības uzraudzības sistēmas pilnveidošanu, administratora atbildības līmeņa celšanos, administratora darbības caurspīdīgumu un profesijas prestiža celšanos, uzsvērts likumprojekta anotācijā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form