Kā aģentūrai ministra preses sekretāre Inese Auniņa, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Maksātnespējas likuma darba grupas dalībnieki ir Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija, Latvijas Komercbanku asociācija, Latvijas Kredītņēmēju apvienība, Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Maksātnespējas administrācija, Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests.
Jau ziņots, ka Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija aicināja Bērziņu sasaukt Maksātnespējas jautājumu konsultatīvo padomi, lai izstrādātu ieteikumus maksātnespējas procesa administratoru institūta turpmākai attīstībai. Vēstulē tieslietu ministram Administratoru asociācija norāda, ka priekšlikumi grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas attiecas uz administratora statusu un maksātnespējas administratoru institūta turpmāku attīstību, ir savstarpēji izslēdzoši.
Kā norādīja Auniņa, diskusijas par grozījumiem vēl turpināsies gan Saeimas komisijā, gan izskatīšanas laikā Saeimā, tāpēc papildu debates par šim likumprojektam iesniegtajiem priekšlikumiem pašlaik nav nepieciešamas.
Vienlaikus ministrs neizslēdz, ka drīzumā varētu tikt sasaukta Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes sēde, lai diskutētu par visiem nozarei aktuālajiem jautājumiem.
"Administratoru asociācija uzskata, ka risinājumi maksātnespējas procesu īstenošanas uzlabošanai rodami tieši šim mērķim izveidotajā konsultatīvajā institūcijā, visām iesaistītajām pusēm klātesot. Nebūtu pieļaujama situācija, kad būtiski lēmumi tiek pieņemti, ņemot vērā tikai atsevišķu grupu intereses, piemēram, komercbanku, kas maksātnespējas procesā ir viena no ieinteresētajām pusēm," iepriekš norādīja Administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Olavs Cers.
Cers uzskata, ka uz otro lasījumu iesniegtie deputātu priekšlikumi ir dažādi un parāda pavisam citu skatījumu uz iespējamo maksātnespējas procesa sistēmas attīstību, no kā secināms, ka iespējami vairāki attīstības scenāriji un par tiem ir jāturpina diskusija. "Līdz šim notikuši diezgan haotiski mēģinājumi risināt te vienu, te atkal citu ar maksātnespējas procesa norisi saistītu jautājumu, neskatot visus jautājumus kopsakarā. Maksātnespējas process ir komplicēts kā pulksteņa mehānisms, un, to labojot, atpakaļ sistēmā jeb mehānismā ir jāsaliek visas detaļas, pretējā gadījumā tas nestrādās," rezumēja Cers.
Kā ziņots, Bērziņš iepriekš nosūtījis vēstuli Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, aicinot pasteidzināt darbu ar grozījumiem Maksātnespējas likumā, lai izmaiņas maksātnespējas procesa administratoru uzraudzības sistēmā tiktu pieņemtas iespējami ātrāk. Patlaban spēkā esošais maksātnespējas procesa regulējums nosaka plašas maksātnespējas administratora pilnvaras un tiesības lēmumu pieņemšanā un darījumu noslēgšanā. Vienlaikus tas neparedz administratora profesijas statusu un no tā izrietošos pienākumus.
Tā kā administratora profesijas statuss nav noteikts, nav iespējams nodrošināt pienācīgu kontroles mehānismu pār viņu rīcības tiesiskumu un saukšanu pie atbildības gadījumos, kad administratori savā darbībā pieļāvuši pārkāpumus, skaidroja Bērziņš. Lai maksātnespējas procesa administrators spētu nodrošināt tiesisku procesa gaitu, viņam savā rīcībā jābūt neitrālam un neatkarīgam, bet, tā kā administratori juridiski nav pielīdzināti valsts amatpersonām, viņu atbildības līmenis pret to uzraugošajām un kontrolējošajām institūcijām ir zems, administratori nav pakļaujami arī disciplināratbildībai.
Risinot šo situāciju, Tieslietu ministrija (TM) sagatavoja un iesniedza priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi Maksātnespējas likumā", kas cita starpā paredz arī būtiski reformēt maksātnespējas procesa administratoru uzraudzības un izglītības sistēmu. Piedāvāts noteikt, ka administratori amata darbībās pielīdzināmi valsts amatpersonām ar visiem no tā izrietošajiem pienākumiem un ierobežojumiem, kā arī pievienot nosacījumus, ar kādiem administratora darbs savienojams ar zvērināta tiesu izpildītāja un advokāta pienākumiem.
Kā ziņots, šajos Maksātnespējas likuma grozījumos iekļauti bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) ierosinājumi, kurus TM iepriekš atsauca no cita likumprojekta, tāpēc tie izdalīti kā atsevišķi likuma grozījumi.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka viens no būtiskākajiem trūkumiem administratora darbības regulējumā ir tas, ka administratoram ar likumu ir piešķirtas plašas pilnvaras, taču administratora vieta institucionālajā sistēmā nenodrošina pienācīgu kontroles mehānismu. Proti, lai administrators spētu nodrošināt tiesisku procesa gaitu, administratoram savā rīcībā jābūt neitrālam un neatkarīgam. Tā kā administratori juridiski nav uzskatāmi par amatpersonām, administratori nejūt pietiekamu atbildības līmeni un rīkojas kā privātpersonas.
Lai risinātu konstatētās problēmas, likumprojektā tiek piedāvāts noteikt, ka administratori amata darbībās pielīdzināmi valsts amatpersonām un uz tiem attiecas likumā noteiktie valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumi un pienākumi. Tomēr, ņemot vērā administratoru veicamo pienākumu specifiku un to, ka vairums administratoru pašlaik ir arī advokāti, administratora amats būtu savienojams ar zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu advokātu profesiju, lai gan šāda risinājuma praktiskais izpildījums ir apšaubāms tieši kontekstā ar advokātu gan starptautiski, gan nacionāli nostiprināto neatkarīgo statusu, norādīts likumprojekta anotācijā.
