Līdz šim ieslodzīto nodarbinātības jautājumi valstiskā līmenī nav tikuši risināti, tādēļ pēc soda izciešanas bijušie ieslodzītie nereti nav spējīgi iekļauties sabiedrībā un izdara atkārtotus noziegumus. Ieslodzīto nodarbināšana tikusi organizēta, pateicoties uzņēmīgu cietumu priekšnieku un atsevišķu komersantu iniciatīvai.
Šobrīd tiek nodarbināta tikai aptuveni trešā daļa ieslodzīto. Kā būtiskāko aspektu Bērziņš uzsvēra nepieciešamību ieslodzītos ieinteresēt un motivēt strādāt. Viens no šķēršļiem, kas līdz šim ir kavējis nodarbinātības attīstību cietumos, ir noteiktie ieturējumi no ieslodzīto darba samaksas, kurus Satversmes tiesa 14. jūnijā atzina par neatbilstošiem Satversmei.
Šo atvilkumu rezultātā ieslodzītie līdz šim saņēma tik mazu samaksu, ka tā neradīja motivāciju strādāt. Pēc nepieciešamo normatīvo aktu grozīšanas ministrs sagaida, ka gada laikā nodarbinātība cietumos varētu dubultoties. Savukārt visu darba spējīgo un tiesīgu ieslodzīto nodarbināšanu plānots panākt šīs valdības pilnvaru laikā.
Ja ieslodzītie tiek nodarbināti, tie iegūst profesionālas iemaņas un darba pieredzi, kas ir būtiski faktori, lai pēc atbrīvošanas spētu veiksmīgi integrēties sabiedrībā. Turklāt, ja ieslodzītais strādā, tas pats daļēji spēj atpelnīt savas uzturēšanas izmaksas, tādējādi ietaupot nodokļu maksātāju naudu. Strādājot ieslodzītais iegūst arī līdzekļus, lai atlīdzinātu tā nodarītos zaudējumus vai nepieciešamības gadījumā maksātu uzturlīdzekļus saviem bērniem.
Tāpat nepieciešams pārskatīt ieslodzītā darba samaksas izmantošanas kārtību, lai paredzētu prasību veidot uzkrājumus, kuri ieslodzītajam tiek izmaksāti, to atbrīvojot. Šos līdzekļus bijušais ieslodzītais varēs izmantot, lai segtu tā izdevumus pirmajās brīvības dienās, tādējādi novēršot atkārtota nozieguma izdarīšanas risku.
Turklāt, attīstot nodarbinātību cietumos, uzņēmējiem darbaspēka trūkuma apstākļos tiks piedāvātas darba rokas.
Savukārt, ja ieslodzītie netiek nodarbināti, tie brīvības atņemšanas laiku pavada bezdarbībā un zaudē darba un sociālās iemaņas, kas palielina recidīva risku, jo iznākot brīvībā tie nespēj iekļauties sabiedrībā.
Lai īstenotu šo mērķi, Tieslietu ministrija drīzumā pabeigs darbu pie notiesāto personu nodarbinātības koncepcijas izstrādes, kā arī izveidos darba grupu, kura strādās pie nepieciešamo tiesību aktu grozījumu sagatavošanas, lai izstrādātu skaidrus nodarbinātības noteikumus gan ieslodzītajiem gan komersantiem.
"No komersantu puses interese ir liela. Esmu runājis ar komersantiem, kas izteikuši piedāvājumus ieslodzītos cietumos apmācīt un nodarbināt, kā arī dot tiem darbu pēc atbrīvošanas. Šādiem komersantiem tiks dota priekšroka", uzsvēra Gaidis Bērziņš.
Nākamais reformu solis ir cietumu skaita optimizācija. Jau šobrīd ir skaidrs, ka 15 ieslodzījuma vietas ir par daudz un atsevišķi cietumi tiks slēgti. Tiek apsvērta Brasas cietuma slēgšana un tālākā perspektīvā tiek domāts par Iļģuciema cietuma slēgšanu.
Lai optimizētu ieslodzījuma vietu sistēmu, tiek domāts par jaunas mūsdienu prasībām atbilstošas ieslodzījuma vietas būvniecību. Kā iespējamās tās atrašanās vietas tiek apsvērta Olaine vai Kurzemes reģions, kurā šobrīd atrodas tikai viens cietums. Tā kā valsts budžetā šobrīd atrast pietiekamus līdzekļus jauna cietuma būvniecībai nav iespējams, to plānots finansēt valstij sadarbojoties ar privāto sektoru. Darbs pie jaunā cietuma plānošanas varētu sākties nākamgad.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
