Saeima nobalsoja par šāda ierobežojumu svītrošanu no Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma pārejas noteikumiem. Tas līdz šim noteica, ka 2010.gadā "MK locekļa konsultatīvās amatpersonas vai darbinieka mēnešalga nedrīkst pārsniegt MK locekļa mēnešalgu, kurai piemērots koeficients 0,6".
Par to nobalsoja 41 deputāts no "Vienotības", Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), un VL-TB/LNNK, bet pret bija 21 "Saskaņas centra" (SC) un PCTVL deputāts. 30 deputāti no Tautas partijas, LPP/LC, kā arī atsevišķi "Pilsoniskās savienības", ZZS un VL-TB/LNNK balsojumā nepiedalījās.
Opozīcijas pārstāvis Vents Armands Krauklis (TP) paziņoja, ka bloks "Par labu Latviju" balsojumā par šiem grozījumiem nepiedalīsies. Arī SC pārstāvis Valērijs Agešins paziņoja, ka aicina balsot pret šiem priekšlikumiem, jo lasa tos šādi: ministru padomnieku algas pieaugs par vismaz 450 latiem.
Ilma Čepāne (PS) atgādināja, ka koeficients 0,6 ministru padomnieku algām tika ieviests laikā, kad nebija ieviesta vienotā atalgojuma sistēma, jo ministru padomnieki nereti saņēma pat vairāk nekā 2700 latus un vēl vadības līgumus, taču šobrīd pašvaldību vadītāju birojos algas ir pat lielākas. Čepāne arī uzsvēra - koeficienta atcelšana nenozīmē, ka padomniekiem alga pārsniegs ministru atalgojumu, jo to jebkurā gadījumā nosaka vienotā atalgojuma sistēma.
Savukārt ārpusfrakciju deputāts Jānis Lagzdiņš SC pārmeta, ka viņi protestē pret ministru biroju darbinieku algu paaugstināšanu, bet tai pat laikā SC vadītās namu pārvaldes kancelejas vadītājai alga ir 1400 lati, kamēr premjera biroja vadītājs saņem 800-900 latus uz rokas.
Premjera Valda Dombrovska preses sekretāre Līga Krapāne portālu "Delfi" informēja, ka premjera biroja darbinieku algas 2009.gada pavasarī krietni atšķīrās no tagadējām. Piemēram, 2009.gada martā premjera biroja vadītājas alga pirms nodokļu nomaksas bija 1950 lati, bet preses sekretāres un padomnieku alga – 1750 lati. Pēc 0,6 koeficienta piemērošanas visiem premjera birojā strādājošajiem alga noteikta 1145 latu apmērā. "Līdz ar to MP biroja vadītāja atalgojuma apmērs samazinājās par vairāk nekā 40%, bet pārējiem darbiniekiem – 35% apmērā," skaidro Krapāne.
Jau ziņots, ka vēl otrdien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šo priekšlikumu, kuru VK bija saskaņojusi ar biroju, noraidīja. Taču, kā portālam "Delfi" atzina komisijā, trešdien par šo jautājumu lemts atkārtoti, un šoreiz vairākums bija par.
Savukārt Krapāne premjera biroja vārdā portālam "Delfi" skaidroja, ka šobrīd likuma pārejas normā noteiktais ierobežojums ir zaudējis aktualitāti. Minētā norma tika "iegrozīta" Valsts pārvaldes iekārtas likumā 2009.gadā kā pagaidu regulējums līdz vienotās darba samaksas sistēmas ieviešanai, skaidroja Krapāne.
Šogad ieviešot vienoto darba samaksas sistēmu, "būtiski pilnveidots valsts un pašvaldību amatu katalogs, izvērtējot amatu veicamo pienākumu sarežģītību, atbildību un atbilstību vadības funkcijai", klāstīja Krapāne. Tā rezultātā atbilstošu līmeni un mēnešalgu grupu noteica visām "konsultatīvajām amatpersonām", tai skaitā pašvaldību vadītāju biroju darbiniekiem.
Ja ierobežojumu neatcelts, konsultatīvajām amatpersonām pašvaldībās saskaņā ar amatu katalogu mēnešalga arī turpmāk būs ievērojami augstāka nekā valdībā. Piemēram, Ministru prezidenta biroja vadītājs saņems par 450 latiem mazāk nekā kādas pašvaldības galvas biroja vadītājs, skaidroja Krapāne.
Minēto normu saglabājot likumā un attiecinot to arī uz nākamo gadu, nesasniegtu likuma mērķi - nodrošināt līdzvērtīgus nosacījumus valsts un pašvaldību institūciju darbinieku atlīdzības noteikšanā, uzsvēra premjera pārstāve.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
