Miris Eduards Berklavs
Foto: Eduards Berklavs

90 gadu vecumā miris izcilais politiķis, valsts un sabiedriskais darbinieks, nacionālās neatkarības cīnītājs, Triju Zvaigžņu ordeņa apbalvotais Eduards Berklavs.

Fonda “Latvijas Vēsture” izdotajā dokumentu krājumā teikts, ka Berklavs dzimis 1914.gadā Kuldīgas apkaimē "Birzniekos" lauku amatnieka un laukstrādnieces piecu bērnu ģimenē. No astoņu gadu vecuma pelnījis sev iztiku kā lopu gans pie dažādiem saimniekiem.

Berklavs Mācījies Ķimāles sešgadīgajā skolā, kur iesaistījies arī pretalkohola jaunatnes organizācijā "Cerības pulciņš" un Mazpulku organizācijā, mācījies spēlēt vijoli. Tālāk sekojis mācekļa darbs Kuldīgas litotipogrāfijā, vienlaikus vakaros mācoties Kuldīgas ģimnāzijā.

Brīvvalsts laikā iesaistījies organizācijās "Latvijas Darba jaunatne" un "Strādnieku Sports un Sargs". Strādājis Kurzemes apriņķa laikrakstā "Kurzemnieks", bet pēc 1934.gada 15.maija apvērsuma, kad laikraksts ticis slēgts, strādājis dažādus gadījuma darbus rūpnīcā "Vulkāns", ceļu būves un mežu izciršanas darbos.

Pēc pārcelšanās uz dzīvi Rīgā strādājis elektromehāniskajā darbnīcā, bet vakaros mācījies Rīgas pilsētas Amatniecības skolā, turpinot darboties kā burtlicis - iespiedējs komjaunatnes nelegālajā tipogrāfijā "Spartaks". Arestēts un sodu izcietis Rīgas Centrālcietumā un spaidu darbos Kalnciema akmeņlauztuvēs.

Pēc Latvijas okupācijas 1940.gadā Berklavs strādājis Komjaunatnes centrālkomitejā un Komunistiskās partijas Rīgas Proletāriešu rajona komitejā. 1941.gadā, karam sākoties, evakuējies, nokļūstot Latviešu strēlnieku divīzijā. Piedalījies kaujās dažādās frontēs, sākumā kā ierindas kareivis, vēlāk kā virsnieks. Pēc kara demobilizējies, strādājis kā pārliecināts komunists dažādās komjaunatnes, Komunistiskās partijas un padomju varas iestādēs, tajā skaitā bijis LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks. Absolvējis trīsgadīgo partijas augstskolu Maskavā.

Pakāpeniski sācis izprast PSKP īstos mērķus latviešu tautas pārkrievošanā un sācis darboties pret Maskavas režīmu. 1959.gadā atbrīvots no visiem amatiem un izsūtīts uz Vladimiru, kur atradies līdz 1968.g. Izslēgts no Komunistiskās partijas "par Ļeņina nacionālās politikas izkropļošanu un partijas augstāko instanču lēmumu ignorēšanu." Līdz aiziešanai pensijā strādājis Rīgas Elektromašīnu rūpnīcā (RER).

Padomju laikā, pēc atgriešanās Latvijā no izsūtījuma, viņam bijis aizliegts publicēties, viņa vārds nav pieminēts presē, radio, TV. 1971.gadā uzrakstījis "17 latviešu komunistu vēstuli", kurā patiesi atspoguļota PSKP un LKP īstenotā politika Latvijā. Šī vēstule tikusi ievietota apmēram 100 preses izdevumos 14 valstīs, vairākkārt nolasīta ārzemju radio raidījumos. Sakarā ar pretpadomju aktivitātēm bieži pratināts Valsts drošības komitejā un pret viņu gatavota apsūdzība.

Atmodas laikā aktīvi iesaistījies sabiedriskajos procesos. Bijis viens no LNNK dibinātājiem 1988.g. un tās pirmais priekšsēdētājs. Vienlaikus darbojies LTF valdē. Ievēlēts par LR Pilsoņu kongresa delegātu (1990).

1990.gadā Berklavs ievēlēts Augstākajā Padomē, kur bijis gados vecākais deputāts. AP (1990-1993) darbojies Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijā. Šajā laikā bieži ticies ar tautiešiem ārzemēs un skaidrojis okupācijas režīma sekas tikšanās reizēs ārlietu ministrijās Vācijā, Kanādā, ASV, Lielbritānijā.

Ievēlēts un darbojies LR 5.Saeimā (1993 -1996), bijis Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisijā kā LNNK frakcijas deputāts.

Pēc izstāšanās politisku motīvu dēļ no apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK nav nevienas politiskas partijas biedrs.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form