Arons ir dzimis 1933.gada 25.augustā Rīgā. Daudzi viņu pazina kā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktoru. Šajā muzejā viņš pavadījis daudzus savas dzīves gadus un stāvējis tam klāt kopš pašiem pirmssākumiem. Muzejā Arons sāka darboties jau 1960.gadā. No 1974 līdz 1989.gadam viņš bija Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktora vietnieks, bet kopš 1989.gada vadīja muzeju kā direktors.
Lielu daļu savas dzīves Arons veltījis Paula Stradiņa Medicīnas un vēstures muzeja attīstībai. Izveidojis tā filiāles – Farmācijas muzeju, Jēkaba Prīmaņa Anatomijas muzeju un Aleksandra Bieziņa muzeju. Nekad nav žēlojis savu spēku, lai palīdzētu pat pie šķietami visniecīgākajiem darbiem. Muzejā viņa gadībā tapušas daudzas izstādes, kurām nereti viņš bija idejas autors.
Aronas saņēmis ļoti daudz medaļas, atzinības rakstus un nopelnus. Kā viens no spilgtākajiem posmiem jāatzīmē Paula Stradiņa balvas saņemšana, norāda P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja speciālists Artis Ērglis.
Arons arī turpināja izdot Paula Stradiņa dibināto zinātnisko rakstu krājumu „Iz istorii medicini”. 1992 gadā iznāca to turpinājums ar nosaukumu Acta Medico-Historica Rigensia.
Muzeja direktors brīvajā laikā baudījis mūziku, teātri un ceļošanu. Arons ir arī autors piecu cēlienu lugai “Kāzas”; tā viņa studiju gados spēlēta pašdarbības teātrī Ventspilī. Pats K.Ē. Arons tur darbojies kā aktieris un producents. Viņš savulaik diriģējis arī jaukto tautas kori un vīriešu kamerkori Latvijas Universitātē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
