Lēvalds miris 2. novembrī. Mūžībā viņš izvadīts 10. novembrī no Saldus dievnama.
Valsts policija (VP) 2010.gada aprīlī paziņoja, ka ir noskaidrojusi un aizdomās par pedofiliju aizturējusi trīs vīriešus - mācītāju, bērnu slimnīcas apsargu un bijušo cietumnieku. Viņi par saviem upuriem izvēlējušies nepilngadīgus zēnus, starp kuriem bijuši arī bērni ar garīgās attīstības traucējumiem.
Aizturētie vīrieši izmantojuši savu upuru bezpalīdzīgo stāvokli, pirms seksuālajām aktivitātēm lielāko daļu cietušo zēnu piedzirdot vai draudot viņiem ar fizisku spēku. Par dzimumnoziegumiem pret nepilngadīgajiem apsūdzības tika uzrādītas toreizējam Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājam Agrim Pāvilam Lēvaldam, kā arī bijušajam bērnu slimnīcas apsargam.
Lēvalds no mācītāja amata tika atstādināts. Viņam kriminālprocesā tika piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums, no kura viņu pret 5000 latu drošības naudu atbrīvoja. Drošības naudu par viņu iemaksāja kolēģi, kuri bija pārliecināti par Lēvalda nevainīgumu.
LELB arhibīskaps Jānis Vanags tolaik uzsvēra, ka baznīca ir sniegusi atbalstu pedofilijā apsūdzētajam vikāram Lēvaldam, jo ir jārēķinās ar iespēju, kas viņš nav vainīgs. "Viss ir noticis, ievērojot likumus, un tomēr... Riebums un dusmas pret pedofilijas noziegumiem pamatoti ir tik liels, ka cilvēku uztverē šis tiesas lēmums pārsniedz juridiskas procedūras robežas. Tas daudzus - tāpat kā mani - konfrontēja ar vajadzību izprast savu nostāju emocionāli pretrunīgā situācijā," paziņojumā medijiem norādīja Vanags.
Lēvalds tolaik sacīja, ka nav "pat roku piedūris" cietušajiem bērniem. Kā pēc pirmās tiesas sēdes 2011. gadā žurnālistiem atzina Lēvalds, nesen viņš iepazinies ar kādu pētījumu, kura rezultāti liecina, ka Amerikā 50% no pedofilijā it kā izmantotajiem bērniem vēlāk atzinušies, ka patiesībā devuši viltus liecības un tā rīkojušies tāpēc, ka baznīca šādos gadījumos izmaksājot lielas kompensācijas.
Lēvalds pauda uzskatu, ka žurnālisti, tik plaši informējot sabiedrību par šo lietu, panāks vien to, ka baznīca vispār "pagriezīs muguru" bērniem un bērnu namiem, jo vienkārši negribēs, lai kāds to apvaino pedofilijā. No garākas sarunas ar presi Lēvalds tolaik atteicās.
Viņa advokāts Juris Močuļskis jaunākais norādīja, ka viņa klients savu vainu tiesā kategoriski noliedz un ar lietā esošajiem pierādījumiem nepietiekot, lai apsūdzēto notiesātu. "Jebkuram cilvēkam ir tiesības uz pierādījumu pārbaudi tiesā," uzsvēra advokāts.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa 2011.gadā atzina Lēvaldu par vainīgu un piesprieda viņam četru gadu cietumsodu ar policijas kontroli uz diviem gadiem bez mantas konfiskācijas.
Šo spriedumu gan nedaudz mīkstināja Augstākā tiesa, kas viņam piesprieda trīs gadu un astoņu mēnešu cietumsodu ar policijas kontroli uz diviem gadiem. Līdz ar to AT par četriem mēnešiem mīkstināja sodu, ņemto vērā, ka netika ievērotas apsūdzēto tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Lieta tika nodota atkārtotai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.
