"Inese ir mirusi. Viņai nebija bērnu vai vīra, mantinieki ir Ineses brāļi un māsa, kas jau ir kopīpašnieki. Mantinieki plāno virsotni – ap hektāru – dāvināt valstij. Tikai virsotni. Vai nu pašvaldībai, vai valstij," raidījumam teicis Apeļu dzimtas juridiskais pārstāvis Matīss Kukainis.
ASV dzīvojošie kalna mantinieki ir izteikuši vēlmi kalna virsotni atdāvināt valstij, taču valsts tam neesot gatava.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste raidījumam atzinusi, ka virkne nosacījumu, ar kādiem šis dāvinājums vispār varētu tikt izpildīts.
"Šie nosacījumi valstij izmaksātu ļoti dārgi. Tas arī ir viens no tiem iemesliem, kāpēc ļoti grūti turpināt sarunas. Otrs – tie būtu valstij papildus nepieciešami resursi, lai šo objektu uzturētu, tāpēc arī dāvinājums līdz šim nav noticis. Ja šīs prasības nemainās, īsti nav iespējams runāt par dāvinājuma pieņemšanu," teikusi Vilkaste.
Madonas novada pašvaldība, kas šobrīd apsaimnieko Gaiziņa dabas taku, "ReTV Ziņām" paudusi gatavību pieņemt dāvinājumu un meklēt finansējumu, taču mantinieki vairāk sliecas uz sarunām ar valsti.
Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs (ZZS) Agris Lungevičs atzīmējis, ka pēdējos gados pašvaldība faktiski nav iesaistīta šajās sarunās.
"Mēs īsti nezinām, kas tur ir noticis, bet dāvinājums kā tāds Latvijas valstij nav. Līdz ar to tas valstī joprojām ir privātīpašums. To īsti attīstīt nevar ne valsts, ne pašvaldība. Mūsu intereses būtu, lai šis kalns attīstās. Pirmkārt, tur ir vajadzīgs asfaltēts pievedceļš. Tie visi ir valsts ceļi. Tas noteikti būtu numur viens. Pati virsotne, tornis, infrastruktūra. Es tos redzu kā struktūrfondu projektus. Vai tos realizē pašvaldība, valsts – tas jau ir tīri tehnisks jautājums," viņš teicis.
"ReTV Ziņas" vēsta, ka peripetijas ap Gaiziņkalnu sabiedrībā raisījušas diskusijas, kur daļa negāciju tiek veltīta arī Inesei Apelei. Kukainis atzinis, ka "cilvēki pieņem, ka Ineses ģimenei tas ir jādara. Nevis priecīgi, ka kāds vispār apsver tādu iespēju dāvināt, bet ka tas ir viņas pienākums. Viņa pati samaksāja, lai uzmērītu atdalāmo virsotni, veica veselu virkni darbu, lai šo dāvināšanas procesu virzītu uz priekšu".
Savukārt uz jautājumu, vai pastāv iespēja, ka pārējais īpašums – bez virsotnes – tiek pārdots blakus esošo zemju īpašniekam miljardierim Jurijam Šefleram, Kukainis atbild, sakot: "Ja Apeļu ģimene ir pietiekami latviska, ka gatava dāvināt virsotni Latvijas tautai, tad ir skaidrs, ka viņiem rūp arī visa pārējā īpašuma liktenis. Pagaidām nav plāns to pārdot. Vispirms ir jāsakārto mantojuma lietas. Tad ģimene izlems, ko darīt tālāk."
Iepriekš Amerikas latviešu ģimene vēlējās dāvināt Gaiziņa virsotni Latvijai ar vienu ļoti stingru nosacījumu – šī virsotne nekad netiks iznomāta un nekad netiks pārdota kādam citam privātīpašumā, atgādina "ReTV Ziņas".
"Delfi" jau rakstīja, ka Gaiziņkalna īpašniece Apele, kura pirms teju sešiem gadiem sāka procesu, lai Latvijas augstākā paugura virsotni uzdāvinātu valstij, tur vēlas izvietot Tālavas taurētāja skulptūru un simbolisku saules pulksteni, iepriekš rakstīja "Latvijas Avīze".
2016. gada septembrī visai lielu sabiedrības sašutumu raisīja ziņa, ka Gaiziņkalna īpašniece vēlas tā virsotni dāvināt valstij, taču normatīvo aktu dēļ nevar to izdarīt. Pēcāk pie lietas risināšanas ķērās valsts, solot rast juridisku risinājumu paugura virsotnes īpašnieku maiņai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
