Mobilizācijai pakļautie Krievijas pilsoņi varētu lūgt patvērumu; Latvija vīzas neizsniegs
Foto: DELFI

Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par daļēju kaimiņvalsts pilsoņu mobilizāciju Latvijai ir jāsagatavojas situācijai, ja patvērumu šeit lūgs mobilizācijai pakļautie Krievijas pilsoņi, aģentūrai LETA sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) tviterī atzina, ka drošības apsvērumu dēļ Latvija neizsniegs humānās vai cita veida vīzas tiem Krievijas pilsoņiem, kuri izvairās no mobilizācijas, kā arī nemainīs kopš 19.septembra ieviestos robežšķērsošanas ierobežojumus Krievijas pilsoņiem ar Šengenas vīzām.

Runājot par to, kādai jābūt rietumvalstu reakcijai uz šo Putina paziņojumu, Pabriks atbildēja, ka kopumā nekam nav jāmainās, vismaz ne uz vājo pusi, proti, rietumvalstu līderiem vienotā balsī un stingri jāpasaka, ka Krievijas iecerētie viltus referendumi Ukrainā netiks atzīti nekādā formā un Ukrainas teritorija joprojām ir nedalāma. Tāpat rietumvalstīm ir maksimāli jāturpina Ukrainas atbalstīšana visos veidos. Vienlaikus Putina paziņojums ir jāapspriež arī NATO līderu līmenī, pārliecināts ministrs.

Pabrika skatījumā, Putina paziņojums lielā mērā nozīmē to, ka no vienas puses Krievija vēlas apskatīties, "kurš pirmais nodrebēs Rietumu auditorijā". No otras puses, tas ir zināmā veidā apliecinājums līdzšinējām neveiksmēm, ka Krievija nav spējīga sasniegt ne savus militāros, ne politiskos mērķus Ukrainā. "Tas nozīmē, ka mēģinās mazliet vairāk piegriezt skrūves iekšpolitiski pašā Krievijā," piebilda ministrs.

Līdz ar Putina paziņojumu Latvijai militāri draudi nav pieauguši, "jo mēs zinām, kas notiek viņu pusē". Vienlaikus Latvijas armijas gatavība jau ilgstoši ir pietiekami augstā līmenī un atbilstoša arī šiem pēdējiem paziņojumiem. Latvija cieši sadarbojas ar NATO sabiedrotajiem, veicot nepārtrauktu situācijas monitoringu un izvērtējumu.

Vienīgais, ar ko Latvijai būtu jātiek skaidrībā gan politiskajā, gan sabiedriskajā vidē, ir par rīcību gadījumā, ja pie Latvijas robežām parādīsies Krievijas bēgļi vai patvēruma lūdzēji, kas nevēlas doties Krievijas armijā.

"No vienas puses ir starptautiskās normas, kas liktu varbūt izskatīt patvēruma pieprasījumus, bet no otras puses jāsaprot, ka lielākā daļa Krievijas cilvēku nav pret Putina režīmu un nav mūsu vērtību atbalstītāji. Tāpat nav zināms, kas aiz viņiem slēpjas, tur var būt arī dažāda veida infiltrācijas mūsu teritorijā," uzsvēra ministrs.

Pabriks uzskata, ka, parādoties šādam spiedienam, Latvijai patvērumu lūdzēju pieteikumu izskatīšanā jābūt maksimāli konservatīvai un piesardzīgai.

Vienlaikus Pabriks norādīja, ka mobilizējamiem Krievijas pilsoņiem ir citi virzieni, kurp doties, jo ir valstis, kur nevajag vīzas un ir vienkāršāka ieceļošana. "Zinot šo situāciju, tas būtu tikai normāli, ka izveidotos izvairīšanās no mobilizācijas pieaugums. Turklāt principā nav tādas daļējas mobilizācijas. Vai nu mobilizācija ir vai nu nav, un Krievijas pilsoņus ķers ciet Krievijā," piebilda ministrs.

Vaicāts, kādi tad pasākumi būtu jāveic uz Latvijas austrumu robežas, gatavojoties iespējamiem riskiem, ministrs atbildēja, ka "nevajag strēbt karstu", jo robežsardzes resursi patlaban ir pietiekami, lai tiktu skaidrībā ar situāciju. "Vienkārši jāzina, ka šajā momentā papildus šāds izaicinājums var rasties. Vienkārši patlaban ir jābūt labai izlūkošanai, kas mums jau ir, un robežsardzei ir jābūt papildus instruktāžai no Iekšlietu ministrijas puses. Ja būs nepieciešams, bruņotie spēki būs gatavi palīdzēt," piebilda ministrs.

Iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (AP) apliecināja, ka iekšlietu dienesti ir gatavi situācijas attīstībai. Iekšlietu resorā ir izstrādāti un valdībā apstiprināti dažādu līmeņu rīcības plāni atkarībā no patvēruma meklētāju skaita. Robeža tiek pastiprināti uzraudzīta, lai novērstu jebkādus mēģinājumus to šķērsot nelegāli.

Ja tiks saņemti patvēruma pieteikumi, atbildīgie dienesti tos pastiprināti un ļoti rūpīgi izvērtēs, norādīja Eklons.

Jau ziņots, ka 19. septembrī stājušies spēkā Ministru kabineta (MK) noteiktie ierobežojumi Krievijas pilsoņu – Šengenas īstermiņa vīzu turētāju – ieceļošanai Latvijā nebūtiskiem mērķiem, piemēram, tūrisma un atpūtas nolūkos.

Putins uzrunā trešdienas rītā izziņoja "daļēju mobilizāciju". Putins norādīja, ka dokuments par šādas mobilizācijas uzsākšanu jau esot parakstīts. "Uzsveru, ka tā ir daļēja mobilizācija. Iesaukti tiks tikai tie, kas ir rezervē," viņš saka. Diktators piebilda, ka mobilizācijas pasākumi sāksies šodien.

Putina pasludinātās daļējās mobilizācijas rezultāts būs vairāk slikti ekipētu un vāji motivētu vienību Ukrainā, sociālajā tīklā "Twitter" norādījis Rīgā izvietotā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra "Stratcom" vadītājs Jānis Sārts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Krievijas iebrukums Ukrainā Stratcom Artis Pabriks Edgars Rinkēvičs Jānis Sārts Krievija NATO
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form