Mobilizācijas gadījumā zemessargus ieskaitīs aktīvajā dienestā kā karavīrus
Foto: F64

Mobilizācijas gadījumā zemessargus plāno ieskaitīt aktīvajā dienestā karavīra statusā, ceturtdien konceptuāli vienojās Saeima.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā portālam "Delfi" skaidroja parlamenta Preses dienestā, plānots, ka Ministru kabinets varēs pieņemt lēmumu par zemessargu mobilizāciju pirms īpašā tiesiskā režīma iestāšanās valstī. Grozījumi arī paredz iespēju lemt par daļēju zemessargu ieskaitīšanu aktīvajā dienestā, pārējos zemessargus pakļaujot paaugstinātas gatavības režīmam.

Likumprojekts paredz darba devējam noteikt pienākumu atbrīvot mobilizējamo zemessargu no darba pienākumu pildīšanas, neizmaksājot viņam darba samaksu. Regulējums nepieciešams, jo zemessargs pēc mobilizācijas procesa pabeigšanas uz laiku kļūs par karavīru, saņemot tam paredzēto algu, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Tāpat ar izmaiņām plānots noteikt izņēmumus attiecībā uz zemessargu mobilizāciju un pakļaušanu paaugstinātas gatavības režīmam.

Iecerēts, ka Ministru kabinets varēs lemt par izņēmumu attiecināšanu uz citām likumā neminētām valsts un pašvaldības institūciju amatpersonām vai darbiniekiem, kuri atrodas darba tiesiskajās attiecībās ar personām, kuras nodrošina kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu nozares pakalpojumu darbības nepārtrauktību.

Iecerēts noteikt, ka zemessargam, kurš ir pakļauts paaugstinātas gatavības režīmam, būs pienākums sešu stundu laikā kopš paaugstinātas gatavības režīma stāšanās spēkā būt sasniedzamam, Zemessardzes vienībai sazinoties ar zemessargu ar viņa oficiālās elektroniskās adreses starpniecību vai pa viņa norādīto tālruņa numuru.

Tāpat zemessargam būs pienākums uzturēties Latvijā vai, ja zemessargs atrodas ārpus valsts, nekavējoties informēt Zemessardzes vienību par atgriešanās iespēju un rīkoties atbilstoši turpmākiem norādījumiem.

Plānots, ka par paaugstinātas gatavības režīma pienākumu nepildīšanu zemessargam piemēros naudas sodu līdz 350 eiro.

Grozījumi paredz iespēju reizi divos gados organizēt kaujas gatavības pārbaudes uz laiku līdz 72 stundām. Pārbaužu laikā plānots apgūt apziņošanas kārtību, pulcēšanās kārtību, kā arī kārtību, kādā personāls nodrošināms ar ekipējumu, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Saeimā konceptuāli atbalstīti arī saistītie grozījumi Nacionālās drošības likumā un Mobilizācijas likumā.

Lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl divos lasījumos jāskata Saeimā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Ministru kabinets Saeima Zemessardze
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form