"Gads pēc Latvijas simtgades svinēšanas iezīmē brieduma un pašapziņas brīdi. Šobrīd modernais latviskums visā pasaulē nozīmē pašapziņu, iespējas un ieguvumus. Tas vairs nav izdzīvošanas un ilgošanās jautājums kā iepriekšējām paaudzēm. Vairs nav jācīnās par Latvijas atgūšanu, tagad ir iespēja to stiprināt un ar to lepoties," uzrunā Amerikas Latviešu apvienības (ALA) 68. kongresā Denverā sacīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Parlamentārā sekretāre savā uzrunā uzsvēra, ka "ALA ieguldījumu Latvijas drošības stiprināšanā ir grūti pārvērtēt, daudz ir paveikts un arī turpmāk ir ļoti svarīgi nodrošināt ASV atbalstu Latvijas drošības garantēšanai", portālu "Delfi" informēja ĀM.
Turpinot stiprināt piederības sajūtu Latvijai, daudz tiek darīts latviešu valodas un kultūras uzturēšanai. Vienlaikus ir nākusi klāt arī jauna šķautne – sadarbība ekonomikā un zinātnē, ko spilgti iezīmē gan ikgadējais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, gan "Spotlight Latvia" konferences uzņēmējiem organizēšana ASV, kā arī Latvijas-Amerikas tirdzniecības palātas dibināšana, sacīja Kalniņa-Lukaševica.
Ir nākusi klāt jauna latviskās identitātes šķautne – piederība kam īpašam un vērtīgam, piederība Latvijai, kas ir stipra un izdevusies valsts. Tas ir ieguvums mūsu cilvēkiem visā pasaulē arī individuālā līmenī, izmantojot kontaktus latviešu sabiedrībā, lai gūtu jaunas iespējas gan uzņēmējdarbībā, gan pētniecībā un zinātnē, kā arī daudzās citās jomās, secināja parlamentārā sekretāre.
"Latvieši visā pasaulē dod lielu pienesumu Latvijas tēla veidošanai un stiprināšanai. Apzinoties un lepojoties ar piederību Latvijai, tiek veicināta Latvijas kā modernas, demokrātiskas un stipras valsts atpazīstamība un līdz ar to ietekme pasaulē," uzsvēra Kalniņa-Lukaševica kongresa otrajā dienā 4. maijā, piedaloties diskusijā "Vecā trimda, jaunā diaspora – kā mēs viens otru sadzirdam?".
Ņemot vērā būtiskās izmaiņas, apzinoties, ka piederība Latvijai sniedz daudz iespējas individuālā līmenī, un vienlaikus, lepojoties ar piederību Latvijai, tiek stiprināts Latvijas tēls pasaulē, veidojas plašāka izpratne par modernās latvietības dažādajiem aspektiem. Tas ļauj mazināt dalījumu tā dēvētajā vecajā trimdā un jaunajā diasporā, tā vietā izceļot kopīgo un iespēju katram apzināt sevi kā piederīgu Latvijai, sacīja parlamentārā sekretāre.
Parlamentārā sekretāre vērsa kongresa dalībnieku uzmanību, ka diasporas politika ir būtiska ĀM un visas valdības prioritāte, to apliecina arī ievērojami pieaugušais valsts budžeta finansējums, kas visvairāk paredzēts latviešu valodas apguves un kultūras tradīciju stiprināšanai.
Kongress tika atklāts 3. maijā. Kongresa ietvaros norisināsies arī diskusija "Partnerība sarežģītos laikos: kā attīstīt ASV un Latvijas sadarbību?", tajā piedaloties Latvijas vēstniekam ASV Andrim Teikmanim, Eiropas parlamenta deputātei Sandrai Kalnietei un ALA priekšsēdim Pēterim Blumbergam.
Kongresa ietvaros tika diskutēts arī par ekonomikas, zinātnes un izglītības jautājumiem, kā arī citām ALA darba prioritātēm.
