Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki ir vissenākie Jaunavai Marijai veltītie svētki. Austrumu baznīcā šos svētkus svinēja jau ap 450. gadu, bet Francijā tie tika svinēti jau 6.gadsimtā. Latvijā šie reliģiskie svētki visplašāk tiek svinēti Aglonas bazilikā, kurp katru gadu kājām dodas svētceļnieku grupas no Latvijas un citām valstīm. Svētku galvenajā dievkalpojumā 15. augustā tradicionāli piedalās arī augstākās valsts amatpersonas.
Portāls "Delfi", pēc Valsts prezidenta mājaslapā pieejamās informācijas, piedāvā nelielu ieskatu tajā, ko par būtisku vēstījumu tautai šajā dievkalpojumā atzinuši un teikuši trīs prezidenti – Vaira Vīķe- Freiberga, Valdis Zatlers un Raimonds Vējonis.
Valsts prezidents Valdis Zatlers Aglonā tautu uzrunājis vairākus gadus, akcentējot gan situāciju Latvijas ekonomikā, gan daloties pārdomās par morālajām un ētiskajām vērtībām un ticību.
2010. gads. "Šis gads ir bijis arī ekonomiskās krīzes gads Latvijā. Tā skāra katru cilvēku, katru ģimeni, mūsu rocība kļuva mazāka, un arī mēs paši bijām nedaudz apjukuši. Bija daudz iemeslu, lai būtu dusmīgi, arī neapmierināti, taču virsroku visos cilvēkos Latvijā guva vēlēšanās, griba, apņēmība un arī ticība spējai pārvarēt grūtības," uzrunājot ticīgos, Aglonā 2010. gada 15. augustā teica Zatlers.
"Tāpēc šodien es pasakos katram no jums, kas spēja strādāt vairāk un saņemt nelielu atalgojumu. Es pateicos visiem, kas devās grūtos darba meklējumos. Es pateicos katram, kas spēja palīdzēt tiem, kam klājās vēl grūtāk," teica Valsts prezidents. "Un es pateicos šodien jums katram, kas savās lūgšanās stiprināja sevi, stiprināja savu ģimeni un stiprināja mīlestību mūsu valstī. Jo tikai kristīgajās vērtībās balstīta stipra ģimene ir Latvijas valsts stiprākais pamats. Tikai tikumīgā audzināšanā audzināti bērni, kas radināti pie darba, ir mūsu nākotnes Latvijas stiprākais pamats," uzsvēra Zatlers.
2009. gads. "Ceļš uz šejieni vienmēr ir pārdomu un izvērtēšanas laiks. Vai ejam kājām, vai braucam autobusā, vai automašīnā, mums ir laiks padomāt un vērtēt. Vērtēt savas labās domas, varbūt arī ne tik labās domas, vērtēt savus labos darbus un arī ne tik labos darbus, vērtēt savu ticības spēku," 2009. gadā sacīja Zatlers.
"Mēs skaidri zinām, ka valsti veido labi cilvēki. Bet šobrīd ir daudz jautājumu. Šai brīdī, kad mēs piedzīvojam laikus, kad jāatkāpjas gan savā atalgojumā, gan tēriņos, gan arī labklājībā vairākus gadus atpakaļ. Tas, protams, nav viegls uzdevums. Bet rodas jautājumi, kāpēc esam bijuši tik negausīgi savos tēriņos, neesam domājuši par nebaltām dienām, kāpēc tomēr esam tērējuši ar prieku svešu naudu, lai gan skaidri zinājām, ka īstus pamatus valstij un arī ģimenei liek tikai sūrā, grūtā darbā nopelnītā pašu nauda. Ir jautājums, kāpēc daži no mums kā narkomāni alkatībā nespēj atteikties vairot savu mantisko stāvokli uz valsts rēķina. Ir jāpajautā, kāpēc tie, kas strādā valsts darbā, ne vienmēr jūt atbildību par mūsu valsts cilvēkiem. Šādu jautājumu ir daudz," sacīja Zatlers.
"Daudz ir arī jautājumu pašiem cilvēkiem. Kāpēc daži no mums jūtas kā svešinieki mūsu valstī? Viņiem liekas, ka šī valsts nepieder viņiem, bet ir kādas svešas varas veidota. Tas tā nav," rezumēja prezidents, sakot: "Vai ir zāles pret šīm kaitēm? Noteikti ir. Vairāk labu domu, vairāk labu darbu, vairāk ticības".
2008. gads. "Mēs gribam mieru savā sirdī, mēs gribam mieru savā prātā, mēs gribam mieru savā ģimenē, tautā un valstī. Latvija ir miera zeme. Mūsu valsti nav plosījis karš vairāk nekā 60 gadus. Šodien mūsu sabiedrību nešķeļ un neplosa ne naids, ne vardarbība. Taču tā nebūt nav visā pasaulē," teica Zatlers.
"Tikai pagājušajā nedēļā ir izcēlies karš starp Krieviju un Gruziju, ir gājuši bojā gruzīni, osetīni un arī krievi. Vardarbība ir izdzēsusi cilvēku dzīvības Filipīnās, Indijā, Afganistānā, Libānā... Un tas viss tikai dažās dienās. Afganistānā ir gājis bojā mūsu karavīrs. Vardarbība rada vardarbību. Pirmā lode, kas nogalina, sēj sēras, naidu un alkas pēc atriebības. Mūsu karavīri dien tālu no mūsu Latvijas, lai neļautu atskanēt šim pirmajam šāvienam. Viņi garantē un sargā gan afgāņu tautas, gan Latvijas valsts drošību un mieru. Tieši tāpēc aizlūgsim par mūsu karavīriem! Lai Dievs sargā viņus! Lai Dievs dod iespēju ātrāk atveseļoties ievainotajiem! Lai Dievs dod savu svētību tiem, kas gājuši bojā!"
"Mēs esam pulcējušies šeit, šajā svētajā vietā, lai lūgtu piedošanu par saviem grēkiem un izlūgtos Dieva žēlastību un Svētā Gara apskaidrību. Daudzi ir nākuši tālu ceļu un ar kājām, lai ar to pasvītrotu savu apņemšanos ar katru soli tuvoties Dievam, ar katru soli apliecinātu savu gatavību un savu atvērtību Dieva žēlastībai un mīlestībai," 2002. gada 15. augustā, uzrunājot Aglonā sanākušos, teica toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
"Es novēlu visiem, kas šeit pulcējušies kopā savās lūgšanās – lai katram vienam no jums Dievs piepilda jūsu lūgšanas, lai dod jums spēku turpināt savas dzīves darbus un pienākumus, lai dod jums mierinājumu bēdās un veselību ar stiprumu.
Es lūdzu jūs pievienoties man, aizlūdzot par Latvijas zemi un valsti, lai Dievs pasargā to no ļauna, lai Dievs dod katram no mums spēku darīt to, kas ir mūsu mūža pienākums, pildīt to, kas ir mūsu uzdevums, godīgi padarīt savu darbu, sev pašiem par labumu un visai valstij par svētību. Mums ir ļoti daudz ko darīt, lai Dievs mums palīdz veikt to visiem kopā, apņemsimies darīt visu, kas ir mūsu spēkos, un lūgsim Dieva palīdzību, kad cilvēku prāta un spēka pietrūkst un kad mums ir vajadzīga palīdzība no augšas," rezumēja prezidente.
"Varam pateikties Dievam, ka jau izsenis cilvēki meklē patvērumu pie Jaunavas Marijas šajā skaistajā, baltajā Aglonas Dievmātes – tagad jau starptautiskajā – sanktuārijā. Te pulcējas ticīgā tauta, nāk svētceļnieki, jo cilvēkam nepieciešams ne tikai attīstīties intelektuāli, ekonomiski attīstīt valsti, bet arī augt garīgi," savā uzrunā 2015. gada 15. augustā sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
"Tieši Aglona ir vieta, kur pulcējas tūkstošiem ticīgo, arī no citām konfesijām, meklējot garīgo stiprinājumu un dvēseles mieru, aizlūdzot par savām ģimenēm, par mieru pasaulē, par Latvijas valsti un tās nākotni. Tas cilvēkam dod jaunus spēkus dzīvot saskaņā ar sirdsapziņu, saskaņā ar tām vērtībām, kādas atklāj Bībele. Tas stiprina ģimenes, attiecības starp dažādu paaudžu ģimenes locekļiem, ļauj gūt kristīgās mīlestības pieredzi.
Vairāku konfesiju pārstāvji atrod saskarsmes punktus, lai labi saprastos un veidotu dialogu. Daudzu tautību cilvēki ir vienoti ticībā vienam Dievam. Notiek sava veida savstarpēja integrācija. Lūgšanā cilvēks mācās ne tikai individuāli tuvoties Dievam, bet arī būt brāļu un māsu saimē. Tas saliedē lielu Latvijas sabiedrības daļu, kura deklarē sevi kā kristiešus. Tas ir ticīgo ieguldījums valsts garīgajā izaugsmē vēl bez tā, ko viņi sniedz sabiedrībai ar savām pūlēm darbavietā un ģimenē," atzīmēja prezidents.