Latvijas Motoklubu asociācija (MCA) ir sašutusi par Finanšu ministrijas (FM) atzinumu par autoceļu finansēšanas modeļa ziņojumu un norāda, ka ministrijas augstākā ierēdniecība ir vai nu atrauta no reālās dzīves un neredz, kādā katastrofālā stāvoklī ir Latvijas autoceļi, vai arī tā nedzīvo Latvijā, tāpēc asociācija neizslēdz iespēju rīkot protesta akcijas.
Kā norāda MCA, ministrija aizbildinoties ar fiskālās disciplīnas un makroekonomisko rādītāju lozungiem, kuriem nav nekādas saistības ar to, kas notiek reāli Latvijā. Asociācija uzdod jautājumu - vai tiešām varas elitei joprojām šķiet, ka pašlaik sākt skatīt iespējas palielināt budžetu ceļu atjaunošanai ir priekšlaicīgi un vai autoceļi izturēs Finanšu ministrijas ieteikto nogaidīšanas periodu?
MCA norāda, ka ir vairākkārtīgi publiski paudusi protestu pret to, ka gan nodokļi, gan nodevas, ko ik gadu maksā transportlīdzekļu lietotāji, netiek izlietoti atbilstoši mērķim - ceļu uzturēšanai un remontiem. Turklāt motociklisti ir viena no vismazāk aizsargātajām ceļu satiksmes dalībnieku kategorijām, un katastrofālie ceļu apstākļi vistiešāk apdraud to dzīvību.
Ik pavasari, sākoties moto sezonai, liels skaits motociklistu piedzīvo gan tehniski, gan dzīvībai bīstamus apstākļus, pārvietojoties pa Latvijas ceļiem.
MCA prezidents Aigars Freimanis norāda, ka lielākais kauns ir par Latvijas ceļiem, kad ārzemju draugi ierodas galamērķī. Nekur Eiropā, arī Austrumeiropā, ceļi neesot tik katastrofālā stāvoklī kā Latvijā. Viņš neizslēdz iespēju, ka tiks plānotas protesta akcijas.
Kā ziņots, arī biedrība "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB) ir šokā par Finanšu ministrijas nostāju neko nemainīt autoceļu finansēšanas modelī.
Finanšu ministrijas ierēdņu sagatavotā dokumenta būtība - situācija ir normāla, autobraucējiem nekas vairāk nepienākas, viņu samaksāto nodokļu izmantošana mērķiem, kas nav saistīti ar autoceļiem, ierēdņu izpratnē ir laba prakse, tāpēc ministrija iesaka neko nedarīt un Ministru kabinetam noraidīt Satiksmes ministrijas priekšlikumus, skaidro LCB.
Kā ziņots, Satiksmes ministrijas plānos ir 2014. gadā ieviest tādu ceļu fonda modeli, kurā 100% visu transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumu (aptuveni 50 miljoni latu) un 20% akcīzes nodokļa ieņēmumu (2013. gadā šī summa būtu līdzvērtīga 55,2 miljoniem latu) tiktu novirzīti ceļu uzturēšanai un remontdarbiem.
Jau tagad uz ceļiem neveikto darbu deficīts kopsummā veido vairāk nekā 4,5 miljardus latu. Turklāt aprēķināts, ka kopumā ceļu lietotāji no automobiļu autokilometru un laika zaudējuma, braucot pa valsts ceļiem, zaudē 585 miljonus latu gadā, no kuriem 442 miljoni latu gadā ir no autokilometru, bet 144 miljoni latu - no braukšanas laika izmaksu pieauguma.
LCB ir norādījusi, ka Satiksmes ministrijas priekšlikumi liecina par apņēmību uzlabot situāciju ceļu nozarē, taču finansējums no akcīzes nodokļa šādā apmērā Latvijas ceļus nespēs glābt - lai to izdarītu, nozarei būtu nepieciešams novirzīt vismaz 60% no akcīzes nodokļa.
