Gan valsts, gan kādreizējais Valsts nekustamā īpašuma aģentūras (VNĪA) ģenerāldirektors Jānis Motte apstrīdējuši Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas spriedumu, ar kuru no valsts Tieslietu ministrijas (TM) personā prasīto 115 000 latu vietā tika piedzīta 6012 latu kompensācija par nepamatotām apsūdzībām tā dēvētajā dzīvokļu lietā.
Kā portālam "Delfi" sacīja tiesas priekšsēdētājas palīgs Jānis Jaksons, apelācijas sūdzības saņemtas šīs nedēļas sākumā, taču pagaidām tiesa vēl nav izlēmusi par to tālāku virzību.
Ja tiesa apelācijas sūdzības pieņems, tad Mottes prasības lieta būs jāskata Rīgas apgabaltiesai.
Jau vēstīts, ka 2012.gada decembra sākumā tiesa Mottes prasību apmierināja daļēji un prasīto 115 399 latu vietā no Tieslietu ministrijas (TM) piedzina 6012 latus. No šīs summas 1000 lati ir kompensācija par morālo kaitējumu, bet pārējā summa - zaudējumi, kas radušies krimināllietas dēļ. Atbildētājiem būs jānomaksā arī valsts nodeva.
Motte civiltiesiskā ceļā no TM vēlējās piedzīt zaudējumus un atlīdzību par morālo kaitējumu 115 399 latu apmērā par valsts celtajām apsūdzībām krimināllietā, kurās tiesa viņu attaisnojusi. Ministrijā portāls "Delfi" iepriekš noskaidroja, ka tā prasību neatzīst.
2001.gada decembrī prokurors cēla apsūdzības Mottem un bijušajiem VNĪA valdes locekļiem. 2004.gada sākumā lieta nonāca tiesā. Tās pamatā bija bažas par nelikumīgi piešķirtiem dzīvokļiem, proti, prokuratūra uzskatīja, ka ar Mottes gādību valsts dzīvokļu īres tiesības saņēma bijušais Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, bijušais vides ministrs Vents Balodis, VNĪA valdes locekļi Māris Teko un Andis Zalpēteris, kā arī komponists Raimonds Pauls un citi.
Motte un bijušie aģentūras valdes locekļi - Zalpēters, Voldemārs Sprūžs, Andris Priedītis, Ervīns Ceihners un Teko tika apsūdzēti dienesta pilnvaru pārsniegšanā. Vēlāk gan pirmā tiesu instance, gan arī Rīgas apgabaltiesa apsūdzētos attaisnoja un nu viņiem labvēlīgais spriedums ir stājies spēkā.
