Ģenerālprokuratūra Motti par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, nelikumīgi piešķirot vairāk nekā 130 dzīvokļus, apsūdzēja piektdien.
Motti sauc pie kriminālatbildības par to, ka viņš, būdams amatpersona - VNĪA valdes priekšsēdētājs un vienlaicīgi tās ģenerāldirektors -, laikā no 1996.gada 20.septembra līdz 1998.gada 8.decembrim ar tīšām darbībām, pildot savus dienesta pienākumus, kopā ar VNĪA valdes locekļiem Andi Zalpēteri, Voldemāru Sprūžu, Andri Priedīti, Ervīnu Ceihneru un Māri Teko acīmredzami pārsniedza viņam ar likumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas.
Jau vēstīts, ka krimināllietu pret Motti un VNĪA valdi par dzīvokļu dalīšanu sev, saviem radiniekiem un darījumu partneriem prokuratūra sākotnēji atteica ierosināt, taču ģenerālprokurors Jānis Maizītis pēc pārbaudes materiālu izvērtēšanas atzina, ka lieta jāierosina un uzdeva to izmeklēt Organizēto noziegumu un citu specializēto nozaru prokuratūras darba grupai.
Pret Motti ierosināta vēl viena krimināllieta par dienesta pilnvaru pārsniegumu, 1998.gadā rīkojoties ar kādu ēku, kurai nav bijušas sakārtotas īpašumtiesības. Lieta ierosināta pēc Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienības (LGAS) priekšsēdētāja Egila Rutkovska iesnieguma.
Iespējas saukt pie kriminālatbildības bijušos VNĪA valdes locekļus par nelikumīgiem lēmumiem, piešķirot dzīvokļus saviem radiem un paziņām, prokuratūra sāka izvērtēt februāra beigās, pēc tam kad Augstākās tiesas Senāts dzīvokļu piešķiršanu atzina par nelikumīgu.
Prokuratūra tiesā vērsās pēc Satversmes tiesas sprieduma, ar kuru par nelikumīgu atzīts VNĪA nolikums, pamatojoties uz kuru 1996. un 1997.gadā piešķirti dzīvokļi. Savukārt prokuratūra pārbaudi par VNĪA valdes lēmumu likumību sāka pēc publikācijām presē, kurās bija minēts, ka nelikumīgi pie VNĪA pārvaldīšanā esošajiem dzīvokļiem tikušas daudzas augstas amatpersonas un politiķi.