Prokuratūra uzskata, ka ar to viņš nodarījis kaitējumu valsts un sabiedriskajām interesēm, kā arī personu tiesībām un interesēm. Motte kopā ar VNĪA valdes locekļiem nelikumīgi piešķīris vairāk nekā 130 dzīvokļus.
Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Šubrovska BNS pauda arī prokurora uzskatu, ka lietā savāktie materiāli dod pamatu lemt arī par citu amatpersonu iespējamo kriminālatbildību.
Jau vēstīts, ka krimināllietu pret Motti un VNĪA valdi par dzīvokļu dalīšanu sev, saviem radiniekiem un darījumu partneriem prokuratūra sākotnēji atteica ierosināt, taču ģenerālprokurors Jānis Maizītis pēc pārbaudes materiālu izvērtēšanas atzina, ka lieta jāierosina un uzdeva to izmeklēt Organizēto noziegumu un citu specializēto nozaru prokuratūras darba grupai.
Pret Motti ierosināta vēl viena krimināllieta par dienesta pilnvaru pārsniegumu, 1998.gadā rīkojoties ar kādu ēku, kurai nav bijušas sakārtotas īpašumtiesības. Lieta ierosināta pēc Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienības (LGAS) priekšsēdētāja Egila Rutkovska iesnieguma.
Iespējas saukt pie kriminālatbildības bijušos VNĪA valdes locekļus par nelikumīgiem lēmumiem, piešķirot dzīvokļus saviem radiem un paziņām, prokuratūra sāka izvērtēt februāra beigās, pēc tam kad Augstākās tiesas Senāts dzīvokļu piešķiršanu atzina par nelikumīgu.
Prokuratūra tiesā vērsās pēc Satversmes tiesas sprieduma, ar kuru par nelikumīgu atzīts VNĪA nolikums, pamatojoties uz kuru 1996. un 1997.gadā piešķirti dzīvokļi. Savukārt prokuratūra pārbaudi par VNĪA valdes lēmumu likumību sāka pēc publikācijām presē, kurās bija minēts, ka nelikumīgi pie VNĪA pārvaldīšanā esošajiem dzīvokļiem tikušas daudzas augstas amatpersonas un politiķi.