Mudina rast finansējumu mājokļu siltināšanai, kam nākamgad beigsies ES nauda  (10)

Šis ir viens no jautājumiem, kuru būtu jāskata Neatkarīgo deputātu grupas rosinātajās enerģētikas debatēs Saeimā. Šobrīd valstī ļoti aktīvi notiek mājokļu siltināšana, ko lielā mērā veicina virkne pozitīvo un realizēto piemēru, un tas radījis apstākļus, ka ES līdzfinansējuma līdzekļu jau nākamgad nepietiks. "Iedzīvotāju interese par mājokļu siltināšanu strauji pieaug. Katrs pozitīvais piemērs ir papildus stimuls, un šobrīd var teikt, ka iedzīvotāji jau vairs nebaidās realizēt siltināšanas projektus, jo redz, ka tie tiešām reāli palīdz un ir ekonomiski izdevīgi," norāda Saeimas Mājokļu apakškomisijas loceklis Viktors Valainis.

Neatrodot papildus finansējuma avotus valsts atbalstam daudzdzīvokļu māju renovācijā, nākamā gada pirmajā pusē programmā pieejamais finansējums varētu būt izsmelts un veiksmīgi uzsāktā mājokļu siltināšanas virzība praktiski tiktu apturēta. "Iedzīvotāji var kļūt par situācijas ķīlniekiem, jo būs ieguldījuši savu naudu un laiku, lai realizētu ēkas siltināšanas projektu, bet līdzfinansējumu viņi iegūt nevarēs, jo programmas nauda būs izsmelta. Realizēt tikai par savu naudu šādus projektus iedzīvotāji nevar atļauties," situāciju skaidro Valainis. Viņš jau drīzumā rosinās šos jautājumus skatīt Saeimas Mājokļu apakškomisijā.

Viena no lietām, kas pēc deputātu domām Latvijai ir jāpanāk - nākamajā finanšu resursu sadalījumā ES mērogā jārod iespēja nodrošināt lielāku finansējumu šādiem projektiem. Valainis to pamato ar pieprasījumu Latvijā, kā arī iegūto energoefektivitāti. Tāpat būtu jādomā arī par citiem atbalsta mehānismiem šādiem projektiem, jo no tiem lielu labumu gūst arī valsts ekonomika – būvniecības kompānijām tiek nodrošināts darbs, energoefektivitāte samazina iedzīvotāju izdevumus, uzskata deputāts.

Valstij būtu jādomā par Eiropas ESKO piesaisti, tomēr vienlaikus vienojoties, ka šāds process ir izdevīgs ne tikai kompānijām, bet paaugstina arī iedzīvotāju ekonomiskā izdevīguma līmeni. Šobrīd realizējot siltināšanas projektu ar ESKO kompāniju palīdzību, iedzīvotāji iegūst vien komforta līmeņa ziņā, tomēr iedzīvotāji neiegūst nekādu ekonomisko efektivitāti, jo visi ekonomiskie ieguvumi nonāk ESKO kompānijas rīcībā. "Jāpilnveido likumdošana, lai ESKO nodrošinātu arī ekonomisko efektivitāti. Būtu jāvienojas, ka realizējot projektu ESKO jānodrošina vismaz 15% ekonomija. Ja to var nodrošināt, tādiem projektiem uzreiz jādod "zaļā gaisma"," norāda Valainis.

Saskaņā ar siltināšanas programmu dzīvokļu īpašnieki no kopējām siltināšanas projekta attiecināmajām izmaksām var atgūt 50%. Ja vismaz 10% no ēkas dzīvokļu īpašniekiem uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu ir maznodrošinātas personas statuss, tad atbalsts tiek sniegts pat 60% apmērā, norāda deputāti.

Neatkarīgo deputātu grupa jau ziņoja, ka, Latvijas Enerģētikas stratēģijas izstrādes veicināšanas nolūkā, Saeimā ir nepieciešams organizēt enerģētikas debates, kurās politiskie spēki pārrunātu aktuālās un nākotnes enerģētikas prioritātes.

Pašlaik vienīgais valstiska līmeņa enerģētikas jautājumu virzītājspēks ir Ekonomikas ministrija taču, lai veicinātu Latvijas enerģētisko neatkarību un īstenotu tādu enerģētikas politiku, kas vērsta uz valsts konkurētspējas paaugstināšanu, līdzās ministrijas darbam ir nepieciešams konstruktīvs, ar enerģētikas politiku saistīts darbs arī Saeimā.