Muižniecei pārmet viltojumu partiju finanšu pārkāpumu kriminalizēšanas 'aprakšanai'
Foto: F64

Bijusī Saeimas deputāte, tagad Satversmes tiesas (ST) tiesnese Vineta Muižniece (TP) laikā, kad vadīja parlamenta Juridisko komisiju, iespējams, pieļāvusi dienesta viltojumu kāda likumprojekta virzībā, trešdien preses konferencē informēja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs (V).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Foto galerija

Viņš par šo gadījumu vērsīsies prokuratūrā.

Loskutovs pastāstīja, ka Muižniece, iespējams, 2009.gadā viltojusi kādu protokolu, lai apturētu Krimināllikuma grozījumu virzību saistībā ar partiju finansēšanas pārkāpumiem.

Mēģinot noskaidrot, kāpēc "apstājās" 9.Saeimā skatītie grozījumi Krimināllikumā, kuros bija paredzēts ieviest kriminālatbildību par vairākiem pārkāpumiem saistībā ar politisko partiju finansēšanu, Loskutovs apakškomisijas vārdā vērsies pie Saeimas Juridiskās komisijas vadītājas Ilmas Čepānes (V).

Abi deputāti noskaidrojuši, ka likumprojekts netika nodots 10.Saeimai, jo iepriekšējais parlamenta sasaukums to nebija izskatījis pat pirmajā lasījumā, un arhīva materiālos atrastais 2009.gada 1.septembra Juridiskās komisijas sēdes protokols liecina, ka Muižniece toreiz sēdē paziņojusi: "Juridiskā komisija konstatējusi ievērojamās nepilnības KNAB iesniegtajā likumprojektā, kā arī nesaskaņotību ar spēkā esošajām likuma normām". "Atbalstot likumprojektu pašreizējā formā, nāktos to pilnībā pārstrādāt," saskaņā ar protokolu paudusi Muižniece.

Protokols liecina, ka Muižniece toreiz teikusi - Juridiskā komisija ņem vērā to, ka valdība strādā pie "partiju vēlēšanu sistēmas finansēšanas pilnveidošanas", un rosinājusi arī šos Krimināllikuma grozījumus pilnveidot un iesniegt Saeimai kopā ar valdības gatavoto jaunu likumprojektu. "Juridiskā komisija uzskata, ka jautājumi, kas saistīti ar partiju finansēšanu, jāskata kompleksi un sasakņoti," šādi protokolā atreferēts Muižnieces teiktais.

Tomēr sēdes audioierakstā, kura atšifrējumu žurnālistiem nolasīja Loskutovs, dzirdams, ka par likumprojekta virzību uz pirmo lasījumu notiek balsošana un par to nobalso septiņi deputāti, pret nav neviens, bet atturas viens deputāts. Līdz ar to šis likumprojekts bija jāvirza izskatīšanai Saeimas sēdē.

No komisijas konstultanšu skaidrotā Loskutovs un Čepāne nopratuši, ka īstais portokols vairākus mēnešus netika parakstīts – saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli tas jādara komisijas priekšsēdētājai un viņas biedram, toreiz - Dzintaram Rasnačam (TB/LNNK). Savukārt vēlāk pēc Muižniece norādījumiem protokolā izdarītas izmaiņas, un tikai pēc tam abas amatpersonas to parakstījušas.

No komisijas darbinieku skaidrojumiem izriet, ka, visticamāk, aktīvākā loma šajos notikumos bija Muižniecei, tomēr Ģenerālprokuratūra var vērtēt visu personu atbildību, norādīja Loskutovs.

Loskutovs un Čepāne arī uzsvēra, ka dienesta viltojums ir noziedzīgs nodarījums valsts dienestā un pie atbildības saucamas amatpersonas, savukārt komisijas konsultantes nav valsts amatpersonas. Čepāne arī sacīja, ka uzzināt par notikumiem un tikt pie arhīva materiāliem varēja, pateicoties komisijas darbinieku godaprātam, jo teorētiski viņi varēja arī materiālus iznīcināt, par ko viņiem draudētu vien disciplināratbildība.

Čepāne paziņoja, ka ir šokēta par to, ka tā varējusi rīkoties Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja, jo šādas rīcības dēļ zūd uzticamība visam komisijas darbam.

Čepāne arī skaidroja, ka saskaņā ar Satversmes tiesas likumu Satversmes tiesnešiem ir neaizskaramība pret kriminālvajāšanu, un to var uzsākt tikai pēc tiesas piekrišanas – ar visa tiesas sastāva absolūtu balsu vairākumu.

Saviukārt uz aicinājumiem skaidrot, kāpēc Muižniecei būtu izdevīgi veikt šādu dienesta viltojumu, Loskutovs atbildēja, ka neko jaunu nevarot pateikt, bet esot labi zināms, ka atsevišķas partijas pretojas izmaiņām finansēšanas kārtības kontrolē. Savukārt Čepāne atgādināja, ka LPP/LC un Tautas partija aizvien tiesājas par KNAB atklātajiem finanšu pārkāpumiem.

Čepāne arī atzina, ka viņas kļūda tolaik kā komisijas deputātei bija tas, ka viņa "necēla troksni", pieprasot toreizējai komisijas vadītājai skaidrojumu, kāpēc likumprojekts netika virzīts izskatīšanai Saeimā. Viņa atzina, ka varēja pieprasīt iepazīties ar sēdes protokolu, jo Saeimas Kārtības rullis neparedz, ka ierindas komisijas deputātiem būtu jāparaksta protokols.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form