Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) savu viedokli par Latvijas Universitātes (LU) valdībai nosūtīto mierizlīguma priekšlikumu vēl formulē, portālu "Delfi" informēja ministrijas komunikācijas nodaļā.
Uz jautājumu, cik ilgu laiku varētu aizņemt ministrijas viedokļa formulēšana, IZM konkrētu datumu atturējās nosaukt.
Ministrija gan sola, ka par savu viedokli noteikti informēs.
Jau ziņots, ka LU 21. novembrī Ministru kabinetam (MK) nosūtīja priekšlikumu noslēgt mierizlīgumu. Tas ietvertu valdības apņemšanos apstiprināt Indriķi Muižnieku universitātes rektora amatā. Savukārt LU un Muižnieks atsauktu tiesai iesniegtās prasības, līdz ar to nepretendējot ne uz kompensācijām, ne uz morālā kaitējuma atlīdzību.
Šāds priekšlikums no universitātes izteikts, jo tā saskata riskus, ka ierosinātās tiesvedības var radīt kaitējumu gan universitātes darbībai, gan augstākās izglītības sistēmai kopumā.
LU 22. novembra preses konferencē zvērināts advokāts Benno Butulis, kurš tiesvedībā pārstāv LU, IZM 20. novembrī paustos secinājumus par Administratīvās apgabaltiesas lēmumu nodēvēja par vienpusējiem un neprecīziem. Viņš pauda, ka universitātes ieskatā vairs nepastāv šaubas, ka MK šī gada 29. augusta rīkojums par Muižnieka neapstiprināšanu rektora amatā ir pirmsšķietami prettiesisks.
Viņš arī atsaucās uz tiesas lēmumā ietverto norādi, ka ir nepieciešams pārvērtēt situāciju atbilstoši jaunajiem apstākļiem. LU ieskatā valdībai ir jāņem vērā fakts, ka lēmums par Muižnieka neapstiprināšanu ir pirmsšķietami prettiesisks un tiesas gala lēmums par aptuveni 90 procentiem varētu būt tāds pats. No tā arī izriet, ka pastāv ievērojams kompensāciju izmaksu risks no valsts puses.
Savukārt LU prorektores pienākumu izpildītāja Ina Druviete pauda iespēju, ka tiesvedības var turpināties vairākus gadus. Tādēļ, atsaucoties uz Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) pausto iespēju LU un IZM strīdu risināt ārpustiesas ceļā, LU nosūtīja priekšlikumu situācijas risināšanai.
Universitātes administrācijas juriste Anda Ozola pauda uzskatu, ka IZM 20. novembrī izteiktais viedoklis, kur ar 1. decembri darbu sāks 29. augustā ieceltais rektora vietas izpildītājs Gvido Straube, ir vērtējams negatīvi, jo tā ir vēršanās pret Muižnieku kā pret privātpersonu.
"Delfi" arī informēja, ka 20. novembrī Administratīvā apgabaltiesa saglabāja pirmās instances noteikto liegumu rīkot jaunas LU rektora vēlēšanas, tomēr atzina, ka valdībai ir tiesības noteikt rektora vietas izpildītāju. Līdz ar to valdībai ir dota iespēja nomainīt pašreizējo LU rektora vietas izpildītāju Muižnieku.
Valdība 27. augustā pēc ilgām diskusijām nolēma neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, jo IZM skatījumā rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi. Par rektora pienākumu izpildītāju tobrīd tika iecelts Gvido Straube.
Tomēr pēc Muižnieka vēršanās tiesā, apstrīdot viņam nelabvēlīgo valdības lēmumu un lūdzot noteikt pagaidu liegumu, tiesa apturēja Muižniekam nelabvēlīgo lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts LU rektora amatā, pēc kā Straube zaudēja rektora vietas izpildītāja statusu un par rektora pienākumu izpildītāju tika atzīts Muižnieks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
