Vēl pērn novembra beigās ārlietu ministre Sandra Kalniete žurnālistiem gan pauda viedokli, ka konvencijas ratifikācija pagaidām Latvijai nav nepieciešama, jo pastāvošā likumdošana jau garantējot mazākumtautību tiesību aizsardzību un attīstību. Viņa toreiz norādīja, ka Latvijā mazākumtautību attīstību garantē 1991.gada likums par nacionālo un etnisko minoritāšu tiesībām uz netraucētu attīstību, kā arī 1998.gada izglītības likums, liecina BNS arhīvs.
Muižnieks trešdien atzina, ka būtiska būs sabiedrības izpratne par konvencijas normām, tāpēc būs nepieciešams liels skaidrošanas darbs. Muižnieks arī atzina, ka ieteikums ratificēt konvenciju Latvijai izskanējis vairākkārt gan no Eiropas Padomes, gan Eiropas Parlamenta puses, gan arī no EDSO.
Viņš gan atzina, ka "Brisele mums to nevar izvirzīt ka stingru priekšnoteikumu, jo konvenciju nav ratificējušas vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis". Muižnieks trešdien Pilsonības likuma izpildes komisijā, runājot par nepieciešamību ratificēt konvenciju, atzina, ka "bailes par šo dokumentu ir pārspīlētas".
Viņš uzsvēra, ka Latvija ir parakstījusi šo dokumentu, tātad apņēmusies ratificēt. Muižnieks gan noliedza komisijā izskanējušo viedokli, ka konvencijas ratifikācija nozīmētu atteikšanos no nākamajā gadā paredzētās mazākumtautību vidusskolu pāreju uz mācībām valsts valodā.
Vairāki komisijas deputāti vērsa uzmanību, ka, piemēram, Francija, Nīderlande un Beļģija nav ratificējusi konvenciju, turklāt uzsvēra, ka likumdošanā vēl nav rasts izskaidrojums terminam - mazākumtautību pārstāvji un tas ir šķērslis konvencijas ratifikācijai.
Muižnieks norādīja, ka vairākas Eiropas valstis konvenciju ratificējušas, precīzi nedefinējot, uz ko tā attiecas, un atzina, ka arī Latvijai šis arī būtu piemērots risinājums, papildinot, ka, protams, mazākumtautību konvencijā ietvertās normas galvenokārt varētu skart krievu valodas statusu Latvijā.
Muižnieks arī pastāstīja, ka konvenciju varētu pieņemt komplektā ar vienu deklarāciju, kurā Latvija atteiktos pildīt pantu par ielu nosaukumu rakstību mazākumtautību valodās, kur šo tautību pārstāvji dzīvo pārsvarā. "Ņemot vērā padomju laika pieredzi šāda norma varētu radīt spriedzi sabiedrībā, kas ir pretrunā ar konvencijas garu," sacīja Muižnieks paužot pārliecību, ka šādu atrunu varētu atbalstīt arī Eiropa.
Latvija nacionālo minoritāšu konvencijai pievienojās jau 1995.gadā, bet nav to ratificējusi, aizbildinoties ar nepieciešamību paredzēt līdzekļus tās īstenošanai. Uz nepieciešamību šo dokumentu ratificēt Latvijai vairākkārt norādījuši starptautiskie eksperti. Konvencija jau ratificēta Igaunijā un Lietuvā, kā arī vairumā Eiropas valstu. Pret Eiropas Padomes nacionālo minoritāšu aizstāvības konvencijas neratificēšanu asi iestājas Krievija.
Konvencija minoritātēm paredz tiesības iegūt arī vidējo izglītību nacionālajā valodā, saglabājot cittautiešu vidusskolas. Tāpat konvencija nosaka citus pienākumus, kā arī naudas izdevumus, kuriem Latvija šobrīd vēl nav gatava.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
