Diskriminācija pret seksuālo minoritāšu pārstāvjiem ir drūma ikdiena daudzviet Eiropā, bet dažāds jomās Eiropā ir vērojams progress, šodien viedouzrunā Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu (LGBT) un viņu draugu apvienības "Mozaīka" desmit gadu jubilejas konferencē sacīja Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks.
Muižnieks norādīja, ka cilvēktiesības piemīt visiem - arī LGBT, tomēr diskriminācija pret šīm personām ir drūma ikdiena daudzviet Eiropā. "Ne tikai indivīdi ir kļuvuši par mērķi, bet arī praidi un NVO biroji ir cietuši no vardarbīgiem uzbrukumiem," uzsvēra Muižnieks.
Eirokomisāts cer, ka pērn Rīgā notikušais Eiropraids iezīmēs ceļu uz turpmāko progresu, lai uzlabotu pretdiskriminācijas likumdošanu un cīņu pret naida noziegumiem Latvijā.
Muižnieks arī uzsvēra, ka, neskatoties uz noturīgiem stereotipiem un diskrimināciju, un vardarbību, dažās jomās Eiropā ir vērojams arī progress. Piemēram, arvien vairāk valstu paredz iespēju reģistrēt partnerattiecības, tāpat ir zināms progress transpersonu atzīšanā. Šajā jomā Muižnieks kā labus piemērus pieminēja Dāniju, Maltu un Īriju, aicinot citas valstis, arī Latviju, sekot šo valstu piemēram un pieņemt ātras un caurredzamas, un viegli pieejamas procedūras dzimumu atzīšanā.
Muižnieks arī aicināja vairāk domāt par latviski sauktajām starpdzimuma personām jeb intersex personām, proti, cilvēkiem, kuri piedzimuši ar abu dzimumu hromosomām, ārējiem dzimumorgāniem vai iekšējo reproduktīvo sistēmu, bet kas nav uzskatāms par standartu - vīrietis vai sieviete.
Muižnieks sacīja, ka šo cilvēku grūtais stāvoklis tikai nesen kļuva zināms plašākai publikai, piebilstot, ka viņus ir grūti ielikt ierastajās sievietes vai vīrieša kategorijās.
Muižnieks pauda bažas, ka šādu bērnu vecāki ļoti bieži ir slikti informēti, un ārsti var pārsteigties, ierosinot ķirurgisku iejaukšanos, lai "normalizētu" bērna ķermeni. "Šī ķirurgiskā iejaukšanās bieži nav nepieciešama un notiek, pirms bērns var pieņemt apzinātu un informētu lēmumu," sacīja Muižnieks.
