Mūrniece: iekšlietu sistēmā vairs neko samazināt nevar

Viņa skaidro, ka 2009. gads bijis pārmaiņu gads un reformas 2010. gada budžetā devušas teju 31 miljonu latu lielu ietaupījumu. Tas panākts, gan reformējot pašu ministriju, gan padotības iestāžu funkcijas un mazinot darbinieku skaitu. Pārmaiņas skārušas arī Valsts policiju, kur reģionālās struktūras un centru izveide, kā arī darbinieku skaita samazināšana ļaus ietaupīt astoņus miljonus. Tāpat reformas Valsts robežsardzē ļāvušas ietaupīt 4,5 miljonus latu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā – 2,6 miljonus latu, centrālajā aparāta reformas sniegs vairāku simtu tūkstošu latu lielus ietaupījumus.

Ministre arī atgādina, ka sākot ar 1. janvāri vairs nebūs Latvijas Policijas akadēmijas. Tur studējošie mācības turpinās Latvijas Universitātē. Tāpat arī līdzšinējo sešu aģentūru vietā 2009. gada laikā palikušas vien trīs. "Mēs esam darījuši visu, lai atteiktos no tām lietām, kas tieši neietekmē valsts drošību un bez kurām varam iztikt – esam samazinājuši birokrātisko aparātu, maksimāli ierobežojuši izdevumus par atbalsta funkcijām, lietvedību, grāmatvedību," reformu principu skaidro Mūrniece.

Tomēr ministre pauž, ka samazinājumu robeža ir sasniegta un jau tagad ir jūtamas negatīvas sekas. "Jau šobrīd valstī pieaug zādzību apmērs, tiek reģistrēts vairāk ugunsgrēku un robežsargiem jācīnās ar pieaugošo nelegālo migrāciju, taču šo dienestu finansējums tiek samazināts un cilvēkiem jāstrādā lielāks darba apjoms par mazāku atalgojumu," stāsta Mūrniece. Tiesa, ministre sola, ka tas nekļūs par cēloni tam, lai pasliktinātos operatīvo dienestu darba kvalitāte.

Jau vēstīts, ka valsts pārvaldes reformas ir viens no strukturālo reformu pamatiem. To ietvaros tiek mazinātas sabiedriskajā sektorā strādājošo atalgojums, mazinātas vai vispār pārtrauktas ir prēmiju, pabalstu un piemaksu piešķiršana, pārdalītas valsts iestāžu funkcijas, daudzas no iestādēm – likvidētas. Pārmaiņas skar arī skolas un slimnīcas – arī tas tiek likvidētas vai to funkcijas mainītas. Valdība visa pērnā gada garumā ir norādījusi, ka reformu mērķis ir padarīt valsts pārvaldi mazu, efektīvu, viegli pārredzamu, iedzīvotājiem viegli saprotamu un pieejamu.