Lustrācijas procesa ieviešana Latvijā nekādā ziņā nav nokavēta, komentējot sabiedrībā zināmu cilvēku parakstītu vēstuli, kas adresēta augstākajām valsts amatpersonām ar aicinājumu jau tuvākajā laikā apliecināt savu nostāju ar apņēmīgu un konkrētu rīcību lustrācijas likuma virzīšanā, uzskatu pauž Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība).
Mūrniece ar viņas biroja vadītājas Ritas Našenieces starpniecību aģentūrai BNS pauda viedokli, ka sabiedrība varēs attīstīties tālāk, kad tiks nopietni izvērtēts totalitārais okupācijas režīms un tā atstātās sekas. "Lustrācijas rezultātā valsts iegūs noderīgu informāciju, kas palīdzēs lustrētās personas aizsargāt no potenciālas ārvalstu veiktas šantāžas," viņa norāda.
"Lustrācijas likumam ir jābūt, un lustrācijas process Latvijā jāveic. Svarīgi ir saprast šī procesa būtību - tā ir personas brīvprātīga atzīšanās sadarbībā ar PSRS specdienestiem un valsts nodrošināta aizsardzība lustrētajai personai. Ir jānodrošina, lai fakta publiskošana nenonāktu pretrunā noteiktajai valsts aizsardzībai personai, kura veikusi ilustrācijas procesu," uzsver spīkere.
Mūrniece norāda, ka šobrīd jau ir izdarīti grozījumi likumā par LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izmantošanu un sadarbības fakta ar VDK pierādīšanu, kas paredz VDK dokumentu publicēšanu. "Potenciālais likumprojekts būtu jāsaskaņo ar šo likumu," viņa piebilst.
"Lustrācija Latvijā var tikt veiksmīgi īstenota, ja pieņemtais likums būs precīzs un nepārprotams, un būs noteikts, kura institūcija lustrāciju veiks," argumentē Saeimas priekšsēdētāja.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis iepriekš norādīja, ka bijušās LPSR VDK dokumentu zinātniskās izpētes starpdisciplinārās komisijas uzdevums ir veikt VDK dokumentu zinātnisko izpēti un izvērtējumu attiecībā uz materiālo un morālo kaitējumu, ko VDK nodarījusi Latvijas iedzīvotājiem un valstij.
Jau vēstīts, ka vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki augstākās amatpersonas ar vēstuli aicina jau tuvākajā laikā apliecināt savu nostāju ar apņēmīgu un konkrētu rīcību lustrācijas likuma virzīšanā.
Vēstuli parakstījusi arī Lidija Lasmane, kuras 90.dzimšanas diena Rīgā tika atzīmēta ar vairākiem pasākumiem. 1995.gadā Lasmane atdeva ordeņa domei savu Trīszvaigžņu ordeni, jo šo apbalvojumu togad piešķīra arī vairākiem agrākajiem VDK aģentiem. Ar šādu rīcību padomju laikā trīsreiz tiesātā Latvijas patriote cerēja raisīt sabiedrībā diskusiju par vērtībām un attieksmi pret pagātni un politisko sistēmu, kurā VDK un kompartija paverdzināja cilvēkus. Diemžēl diskusija toreiz tā arī nesākās, pausts vēstulē.
Vēstuli parakstījuši - Lasmane, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Knuts Skujenieks, Iveta Šimkus, Skaidrīte Lasmane, Pāvils Brūvers, Langa, Rudīte Kalpiņa un Mārtiņš Mintaurs.
Tāpat ziņots, ka valdība pieņēma lēmumu, ka Izglītības un zinātnes ministrija varēs slēgt vienošanos ar Latvijas Universitāti par VDK dokumentu zinātnisko izpēti. Likums paredz, ka tā dēvēto čekas maisu publiskošana var notikt tikai pēc materiālu zinātniskās izpētes, kas jāpaveic līdz 2018.gada 31.maijam.
