Muzeji nespēj izpirkt Latvijā atrasto sudraba stienīšu depozītu; tas aizceļo uz Igauniju
Foto: AFP/Scanpix

Pērn rudenī viens no Latvijas aktīvākajiem amatierarheologiem atradis apjomīgu sudraba stienīšu un senu monētu depozītu, ko piedāvājis iegādāties Latvijas muzejiem, taču tie nespēja depozītu nopirkt, tāpēc tas nonācis privātkolekcionāra rokās, ceturtdien vēsta laikraksts "Diena".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Laikraksta rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka muzejiem piedāvāts depozītu iegādāties par 40 000 eiro (28 000 latu),tomēr neviens muzejs prasīto summu maksāt neesot varējis atļauties, tādēļ atradums ātri vien nonācis kāda igauņu privātkolekcionāra īpašumā.

Šādas situācijas varētu novērst izmaiņas likumā, kas nosaka - jebkura senlieta, kas vecāka par XVII gadsimtu, pieder valstij. Tas nozīmēs to, ka, uzejot senlietu, atradējam uzreiz par to jāziņo akreditētam muzejam.

"Nedomāju, ka tagad viss krasi un uzreiz mainīsies, bet pamazām situācija varētu uzlaboties. Jau pirms Ziemassvētkiem saņēmu dažus zvanus no cilvēkiem, kas interesējās par deklarēšanu, turklāt izmaiņas varēs kalpot arī kā jauns instruments Valsts robežsardzei un policijai, apkarojot senlietu pārdošanu uz ārzemēm un internetā," laikrakstam skaidrojusi VKPAI Arheoloģijas daļas vadītāja Sandra Zirne.

Ideja, ko atbalstīja paši amatierarheologi, ka šī vaļasprieka piekopēji būtu jālicencē, nav guvusi atbalstu, jo VKPAI ieskatā būtu pārāk grūti realizējama.

Jau vēstīts, ka rā saucamo melno arheologu darbību, kuri veic nelegālus izrakumus, tādējādi postot arheoloģiskos pieminekļus un citas senvietas, cer apkarot ar izmaiņām likumos, tostarp ierobežojot metāla detektoru izmantošanu pieminekļu izpētē.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form