Robiņš Latvijas Institūta izdotajās publikācijās "Latvia's Famous People" un "Bookmark Latvia" izcelts kā viens no latviešiem, kas guvis ievērojamus panākumus pasaulē.
Viens no Robiņa starptautiski lielākajiem panākumiem ir pagājušā gadsimta 60. gados radītā metāla liešanas tehnoloģija, kas mūsdienās ļoti plaši tiek pielietota metālapstrādē visā pasaulē. Šo metāla liešanas tehnoloģiju autodetaļu ražošanā pirmais pielietoja autoražotāji "Daimler-Benz", bet "John Deere" sāka to izmantot masveida ražošanā.
Jānis Robiņš dzimis Rīgā 1925.gada 3.augustā, 1944. gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju, bet 1949.gadā pārcēlies uz dzīvi ASV. Kopš ķīmijas doktora grāda iegūšanas 1957.gadā Vašingtonas Universitātē Sietlā, Robiņš ar ģimeni bija apmeties Seintpaulā, Minesotas štatā. Tur viņš ilgus gadus strādājis par vecāko zinātnieku koncernā "3M" un uzņēmumā "Ashland Chemical Co", bet pēc pensionēšanās 1990.gadā izveidojis pats savu uzņēmumu "Catalytic Crosslink Inc."
"Uzņēmīgs, mērķtiecīgs un enerģisks Latvijas patriots, kurš mīlēja savu dzimteni," šie ir vārdi, kā pazinēji raksturo Jāni Robiņu, kurš kopš 80. gadu sākuma regulāri viesojies Latvijā un centies atbalstīt gan Latvijas zinātni, gan studentus, gan sportistus.
Savas profesionālās darbības laikā Jānis Robiņš pasniedzis lekcijas vispārējā un analītiskajā ķīmijā Makalestera koledžā Seintpolā un uzstājies kā vieslektors Rīgas Tehniskajā universitātē. Robiņš ir ieguvis 27 patentus ASV. Par viņa sasniegumiem zinātniskajā laukā 1995.gadā Latvijas Zinātņu akadēmija Jānim Robiņam piešķīra goda doktora grādu, savukārt 2005.gadā Latvijas valdība viņam piešķīra IV pakāpes Trīszvaigžņu ordeni.
Papildus ievērojamiem panākumiem savā profesijā, Jānis Robiņš devis nozīmīgu pienesumu Amerikas latviešu kultūras, sporta un reliģiskajā dzīvē.
1951. gadā noslēgtajā laulībā ar Brigitu Jānis Robiņš izaudzinājis četras talantīgas meitas. Savu piekto atvasi, dēlu Māri, ģimene zaudējusi, kad dēlam bija tikai pieci gadi.