Mugurēvičs ir dzimis 1931. gada 6. aprīlī Rēzeknes apriņķa Barkavas pagastā. Pēc studijām Latvijas Valsts Universitātē viņš 1956. gadā sāka strādāt Latvijas vēstures muzejā, no 1958. gada LZA Latvijas vēstures institūtā, kurā no 1971. gada vadīja arheoloģijas nodaļu. 1984. gadā viņš kļuva par vēstures zinātņu doktoru, 1997. gadā par habilitēto vēstures doktoru. No 1984. līdz 1995. gadam bija Latvijas Universitātes mācībspēks, 2002. gadā Mugurēviču ievēlēja par Vācijas arheoloģijas institūta ārzemju locekli.
Mugurēvičs pētīja Latvijas vēlā dzelzs laikmeta (9.-12. gadsimts) un viduslaiku (12.-16. gadsimts) arheoloģiju. Vadīja arheoloģiskos izrakumus Lokstenes pilskalnā, Mārtiņsalā, Oliņkalnā, kā arī Sabilē, Piltenes pilsdrupās un senpilsētā, Dundagas pilī, Rēzeknes pilsdrupās, Dinaburgas pilskalnā un citur.
Pēc 1990. gada Ē. Mugurēvičs pievērsās arī Livonijas hroniku tulkošanai un komentēšanai. 2011. gadā viņam piešķirta LZA Lielā medaļa.
Latvijas Zinātņu akadēmijas saime izsaka visdziļāko līdzjūtību Ē.Mugurēviča tuviniekiem, kolēģiem un līdzgaitniekiem dzīvē un darbā.
Izvadīšana piektdien, 30. novembrī, plkst. 13 no Barkavas Katoļu kapiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
