Mūžīgais jautājums – kā sadalīt un pārvaldīt Latviju?
Foto: LETA

Līdz gada beigām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) ir jāvienojas ar pašvaldībām par turpmāko administratīvi teritoriālās reformas (ATR) īstenošanas ceļu. Portāls "Delfi" piedāvā ieskatu vietvaru dalīšanas ideju attīstībā kopš 2009. gada.

2009. gada 1. jūlijā 26 rajonus un 522 vietējās pašvaldības aizstāja deviņas republikas pilsētas un 109 novadi. Vēlāk Mērsrags atdalījās no Rojas un ieguvām 110 novadus, kuri darbojas līdz šim.

ATR likums paredzēja, ka vietvaru konsolidēšanas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Reformas īstenotāji rēķinājās ar iedzīvotāju skaita pieaugumu, vieglāku Eiropas Savienības (ES) līdzekļu apgūšanu un investīciju piesaisti.

Bijušais pašvaldības lietu ministrs Edgars Zalāns, kura uzraudzībā īstenoja ATR, tās izdošanos vērtēja par 80% veiksmīgu. Savukārt bijušais VARAM ministrs Edmunds Sprūdžs secināja, ka pašvaldību reforma nav devusi gaidīto ekonomisko efektu. Gadu vēlāk VARAM sagatavoja ziņojumu, kur secināts, ka mazajās pašvaldībās ekonomiskā situācija ir jo īpaši problemātiska. Krasi atšķiras pašvaldību iedzīvotāju skaits, platība, ieņēmumi, ES līdzekļu apguve un spēja nodrošināt publiskos pakalpojumus.

Aplūkojot pašvaldību iemaksas pašvaldību finansēšanas izlīdzināšanas fondā, jāsecina, ka arī lielās municipalitātes nav efektīvākas par mazajām. 15 pašvaldības vai pilsētas šogad fondā iemaksā vairāk nekā saņem no tā atpakaļ, starp tām ir ne tikai Rīga un Jūrmala, bet arīdzan Carnikavas novads, Garkalnes novads un Ķekavas novads. Tikmēr Daugavpils ir saņemto dotāciju rekordiste, no fonda šogad gūstot 13,5 miljonus eiro. Liepāja dotēta 8,9 miljonu eiro apmērā. Lielāko daļu (77%) no fonda 156,7 miljonu eiro ieņēmumiem šogad veido pašvaldību iemaksas, bet atlikušo finansē valsts.

2012. gadā apstiprinātajā Nacionālajā attīstības plānā 2014. – 2020. gadam uzskaitīti deviņi nacionālās nozīmes attīstības centri un 21 reģionālās nozīmes attīstības centrs, kur koncentrējas resursi un cilvēki, kas ar savām sociālajām un ekonomiskajām aktivitātēm veicina apkārtējās teritorijas attīstību. Tā dēvētajā Latvijas "biznesa plānā" minēts, ka šie centri ir "ekonomikas izrāviena" virzītāji, kas dos pozitīvu ekonomiskās aktivitātes starojumu blakus teritorijās, aptverot visu valsti.

Šāda pieeja Latvijas teritorijas dalīšanai kritizēta pētījumā "Latvijas lauku un reģionālās attīstības procesu un iespēju izpēte zināšanu ekonomikas kontekstā", kas veikts Valsts pētījumu programmas EKOSOC–LV projekta ietvaros. Pētījuma autores norāda, ka deviņu nacionālā līmeņa un 21 reģionālā līmeņa attīstības centra modeļa īstenošana radīs risku iegūt plašas skraji apdzīvotas teritorijas, kopumā bremzējot novadu gudru un ilgtspējīgu izaugsmi.

Deviņos nacionālās nozīmes attīstības centros 2014. gadā dzīvoja 51% no visiem Latvijas iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Šie centri veido 1% no Latvijas teritorijas. Līdz ar to 99% Latvijas teritorijas tiek definēta kā perifērija un tai netieši tiek piešķirta sekundāra loma. Savukārt augot pilsētas ietekmei uz apkārt esošo lauku teritoriju, palielinās risks laukiem zaudēt iedzīvotājus ar viņu tradicionālo nodarbošanos un dzīves veidu. Tāpēc pieaug risks zaudēt lauku kultūrvēsturisko un ekoloģisko nozīmi, brīdina pētnieces.

Arī virkne Nīderlandes zinātnieku pierādījuši (šeit un šeit), ka šāda policentriska pieeja neatrisina teritoriju ekonomisko nevienlīdzību. Tieši pretēji, koncentrējot resursus, tiek panākta aizvien lielāka centra un perifērijas atšķirība, un telpas pārvaldība kļūst neefektīva. Plašas teritorijas pārņem nomales efekts, un tajās notiek strauja depopulācija.

Pērn septembrī VARAM piedāvāja divus ATR turpinājumus – mehāniski apvienot pašvaldības, vai mudināt tās sadarboties brīvprātīgi. Pirmais variants paredzēja 49 novadu un deviņu republikas pilsētu izveidi, bet otrs – 29 sadarbības teritoriju izveidi ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem.

Novadu skaita samazināšana atbalstu darba grupā pērn neguva, tāpēc šobrīd aktuāla ir sadarbības teritoriju izveide, kas iekļauta arī premjera Māra Kučinska (ZZS) valdības deklarācijā: "Veicinot policentrisku valsts attīstību, izveidosim pašvaldību sadarbības teritorijas, vairojot teritoriju ekonomiskās attīstības potenciālu un pašvaldību sadarbību publisko pakalpojumu sniegšanā, kā arī radot ekonomiskās sviras brīvprātīgai pašvaldību sadarbībai."

Pilsētu tīkla attīstības pieeja ar sadarbības teritoriju izveidi, kur pilsētas ar līdzīgām interesēm apvieno spēkus, veicinātu ekonomisko izaugsmi, raksta EKOSOC–LV ietvaros veiktā pētījuma autores. Uzņēmējiem tas parādītu, ka Latvijas telpa ir daudzveidīga un tajā var vienlīdz veiksmīgi darboties gan lielās pilsētās, gan novados, paredz pētnieces.

Veidojot sadarbības teritorijas, tiek apvienota un izmantota tuvāko pilsētu infrastruktūra un darba vide. Noris kopīgi kultūras, izglītības un citi sociāli projekti. Ekonomiskais efekts veidojas katrai no pilsētām, optimāli izmantojot savas stiprās puses un konkurences priekšrocības, attīstot savu specializācijas jomu, akcentē pētnieces.

Līdz gada beigām VARAM jāpabeidz konsultācijas ar pašvaldībām, bet jau ir pavīdējušas vairākas versijas par to, cik sadarbības teritorijas tiks veidotas – 29, 16 vai 9. Laikraksts "Diena" 18. oktobrī vēstīja, ka VARAM sagatavojusi projektu par 16 apriņķu izveidi ap attīstības centriem. Ministrs Kaspars Gerhards (NA) šādu informāciju pēc mēneša noliedza.

Vienlaikus Gerhards norādīja, ka 8. oktobrī iepazīstinot Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) ar potenciālo teritoriālo dalījumu, kāds no LPS biedriem piedāvājis attīstības sadarbības teritorijas veidot tikai ap deviņām lielajām pilsētām, kurām jau vēsturiski izveidojusies sadarbība ar apkārtējām teritorijām transporta, civilās aizsardzības un izglītības jomās.

Par jauno administratīvi teritoriālo dalījumu ministrijai līdz gada beigām jāpabeidz konsultācijas ar pašvaldībām, bet līdz 2017. gada martam jāiesniedz grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, tajā nosakot sadarbības teritorijas.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Edgars Zalāns Edmunds Sprūdžs Kaspars Gerhards Lasāmgabali VARAM
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form