Kultūras ministrija (KM) iesniegusi saskaņošanai Valsts kancelejā, Finanšu un Tieslietu ministrijās divus koncertdzīves attīstības variantus. Pirmais no tiem paredz apvienības “Latvijas koncerti” izveidošanu, apvienojot trīs radošos kolektīvus, bet otrs – strauju mūziķu atalgojuma palielināšanu, informēja ministrijas pārstāvji.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pirmajā variantā, apvienojot Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO), Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” un valsts kamerorķestra administratīvo un mārketinga spējas, bet saglabājot katra kolektīva radošo neatkarību, tiktu izveidota apvienība “Latvijas koncerti”, kas būtu valsts mēroga koncertu producents Latvijā, kurā darbotos valsts finansēti mūzikas kolektīvi.

KM uzskata, ka “Latvijas koncerti” būtu spēcīgs konkurents populārās mūzikas aktīvajam mārketingam un tās uzdevums būtu cīņa par klausītāju, tā “ievilkšanu” tukšajās nopietnās mūzikas koncertu zālēs.

Otrais variants paredz strauju mūzikas izpildītājmākslinieku algu pieaugumu, tās pārskatāmā nākotnē palielinot līdz vidēji tūkstoš latiem, skaidro KM. Atalgojums tiktu palielināts LNSO un Liepājas simfoniskajā orķestrī, kamerorķestrī, akadēmiskajā korī "Latvija" un Latvijas Nacionālās operas radošajam personālam - korim, orķestrim, baletam un solistiem. KM norāda, ka atalgojuma palielinājums attiektos arī uz mūzikas menedžmentu.

Tiesa otrā varianta realizēšanai nepieciešami pieprasīt finansējumu 2006.gada budžeta grozījumos, bet 2007.gada budžetā šāds atalgojuma līmenis prasītu līdz 7.5 miljoniem latu. Turklāt, lai saņemtu lielāku atalgojumu mūziķiem būs nepieciešama starptautiska atestācija (līdzīga, kāda patlaban notiek operas solistiem).

KM uzskata, ka otrā varianta pieņemšanas gadījumā, paaugstinoties konkurencei, augtu orķestru un citu kolektīvu mākslinieciskais līmenis un līdz ar to arī cilvēku interese un nopietnās mūzikas koncertu apmeklējums. KM uzskata, ka mākslinieciskajam līmenim visos kolektīvos vajadzētu sasniegt tādus rādītājus, ar kādiem patlaban lepojas Jaunais Rīgas teātris un Nacionālā opera.

Līdzko valdība būs izšķīrusies par vienu no šiem variantiem, ministrija iesniegs Saeimā likumprojektus, ar kuriem tiks noteikta gan LNSO, gan kora “Latvija”, gan valsts kamerorķestra nacionālais statuss un funkcijas.

Pirmā varianta pieņemšanas gadījumā likumprojekts aptvers visus trīs kolektīvus, otrā varianta apstiprināšanas gadījumā likumprojekti būs trīs un attieksies uz katru no augšminētajiem kolektīviem atsevišķi, skaidro ministrija.

"Delfi" jau ziņoja, ka LNSO mūziķi iebilst pret orķestra reorganizāciju, jo uzskata, ka tiek pārkāpts likums, kā rī iebilst pret orķestra direktora maiņu, bez konkursa rīkošanas uz vakanto vietu.

LNSO mūziķi arī izteikuši aicinājumu izteikt neuzticību KM vadībai.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form