NA deputāts Bērziņš sašutis par "nesamērīgi plašu cilvēktiesību interpretāciju" partneru mantisko attiecību jautājumā
Foto: LETA

Nacionālās apvienības (NA) deputāts un bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš izplatījis vēstuli, kurā pauž sašutumu par Eiropas Komisijas rosināto vienoto normatīvo regulējumu partneru mantisko attiecību jautājumiem, un uzskata, ka tas sāks tradicionālā laulības institūta likvidāciju, "pamatojoties uz Latvijā neraksturīgu un nesamērīgi plašu cilvēktiesību interpretāciju".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Deputāts ir satraucies, ka Eiropā notiekošo globalizācijas procesu ietekmē laulība starp vīrieti un sievieti kā sabiedrības pamatvērtība sāk zaudēt savu nozīmi. Šajās dienās Latvijai bijusi jāpauž sava nostāja par nepieciešamību Eiropas līmenī paredzēt vienotu normatīvo regulējumu partneru, tajā skaitā viendzimuma, pārrobežu mantisko attiecību jautājumiem, un, pēc Bērziņa domām, valdības nostāja apdraud tradicionālo laulības institūtu.

"Latvijas valdība un Saeima, iebilstot Nacionālās apvienības ministriem un deputātiem Eiropas lietu komisijā, ir spērusi soli pret tradicionālo laulības institūtu, pieļaujot latviešu tautai neizprotamas attiecības, tajā skaitā starp viena dzimuma cilvēkiem. Šāda rīcība ir uzskatāma par Satversmē un Civillikumā nostiprinātā laulības institūta likvidācijas uzsākšanu," paziņojis Bērziņš.

"Iespējams, ka šāds apgalvojums kādam var šķist pārāk skarbs, tomēr šobrīd valdības un Saeimas atbalstītais Latvijas oficiālais viedoklis Eiropas Padomes regulai par jurisdikciju, piemērojamajiem tiesību aktiem, atzīšanu un izpildi reģistrēto partneru mantisko attiecību lietās faktiski nozīmē to, ka šādas regulas pieņemšanas gadījumā Latvijai, iespējams, būs jāveic izmaiņas normatīvajā regulējumā, paredzot īpašu regulējumu mantisko attiecību strīdos starp personām, kuras nav stājušās laulībā (tajā skaitā viena dzimuma personām)," klāsta deputāts.

Tas mudinot viņu paust savu viedokli ne tikai Eiropas Komisijai, bet arī tiem valdības un Saeimas pārstāvjiem, kuri uzskata, ka "liberalizācijas procesā ir pieļaujama visatļautība, kas ir klaji pretēja mūsu tautas vēsturiskajām pamatvērtībām".

Deputāts atsaucas uz senču piemēru, kuri, audzinot savus bērnus un mazbērnus, "vienmēr īpaši ir mācījuši svarīgu latviešu tautas tikumu - laulība ir ne tikai juridiskas saiknes starp vīrieti un sievieti, bet arī mūsu nākotnes vērtība".

Par Latvijas pozīciju attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi laulāto mantisko attiecību lietās (laulāto Regula) un priekšlikumu regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi par reģistrēto partnerattiecību mantiskajām sekām (partneru Regula) 3.decembrī apstiprināja valdība, bet dienu vēlāk par to diskutēja Saeimas Eiropas lietu komisijā.

Tieslietu ministrija (TM) norāda, ka, pieaugot personu mobilitātei ES telpā, ievērojami pieaug tādu pāru skaits, ko veido dažādu dalībvalstu pilsoņi, kā arī gadījumu skaits, kad šie pāri uzturas dalībvalstī, kura nav to pilsonības valsts, turklāt papildus tam bieži vien tiek iegādāta manta dažādās ES dalībvalstīs.

Ņemot vērā starptautisku pāru skaitu ES, pastāv praktiskas un juridiskas problēmas, ar ko šie pāri saskaras gan savas mantas ikdienas pārvaldē, gan mantas sadalē, kas saistīta ar pāra šķiršanos vai viena partnera nāvi. Bieži vien šīs problēmas izriet no lielajām atšķirībām piemērojamajos materiālo tiesību un starptautisko privāto tiesību noteikumos, kas reglamentē laulību mantiskās sekas, Eiropas Komisijas pozīciju skaidro TM.

Eiropas Komisijas piedāvātie regulu noteikumi attiecināmi gan uz strīdiem par pāru mantiskajām attiecībām attiecību laikā, gan uz risinājumu viena no pāra nāves gadījumā vai šķiršanās gadījumā.

Valdības 3.decembra sēdē apstiprinātā pozīcija par šiem priekšlikumiem paredz, ka Latvija piedalās Partneru regulas izstrādē, vienlaikus paužot bažas par regulas redakciju sadaļā par viendzimuma partnerattiecībām. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns un kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (abi NA) valdības sēdē pauduši atšķirīgu viedokli, ka darbs pie šīs regulas vispār nebūtu uzsākams.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Komisija Eiropas Padome Gaidis Bērziņš Jānis Bordāns Saeima Tieslietu ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form