Foto: DELFI
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (NA) ir gatava valdības veidošanas sarunās turpināt meklēt risinājumus, kā stiprināt demogrāfiju kā nākamās valdības prioritāti, tas izriet no partijas valdes priekšsēdētāja Raivja Dzintara sacītā.

Dzintars žurnālistiem pirmdien pēc tikšanās ar "Jaunās Vienotības" pārstāvjiem atklāja, ka NA ļoti daudz kas neapmierina esošajā valdības veidošanas procesā, vienlaikus viņš uzsvēra, ka topošā valdība ir "liela kompromisa rezultāts".

Jāatgādina, ka viena no partijas "KPV LV" prasībām jaunās valdības veidošanas laikā paredzēja atteikties no jaunā demogrāfijas lietu ministra amata veidošanas. Kā skaidroja NA līderis, partijai forma nav izšķiroša. "Ja ir iespējams ar citiem līdzekļiem sasniegt tos pašus mērķus, mēs esam gatavi par to diskutēt. Nevienai partijai nav iebildumu, ka demogrāfija ir prioritāte," skaidroja Dzintars.

NA uzņemas īpašu lomu demogrāfijas jautājuma koordinēšanā un vadīšanā, atzīmēja NA līderis. Politiskais spēks ir gatavs meklēt ceļus, kādā veidā stiprināt demogrāfiju kā nākamās valdības prioritāti. Tie ceļi var būt dažādi. Bez demogrāfijas lietu ministra amata veidošanas ir iespējams arī veidot īpašu sekretariātu vai Demogrāfijas lietu centru, iespējamos variantus iezīmēja politiķis.

"Mēs esam gatavi tikties un runāt ar "KPV LV", lai saprastu, kas tieši ir tas, pret ko viņi iebilst," atzīmēja Dzintars.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis pirmdien pēc tikšanās ar partiju apvienības "Jaunā Vienotība" premjera amata kandidātu Krišjāni Kariņu nolēmis uzticēt valdības veidošanu tieši "Jaunās Vienotības" izvirzītajam Ministru prezidenta amata kandidātam.

Plānots, ka Kariņa valdību bez "Jaunās Vienotības" veidos arī NA, Jaunā konservatīvā partija (JKP), "KPV LV" un partiju apvienība "Attīstībai/Par!".

"Jaunā Vienotība" bez Ministru prezidenta amata vēlas arī uzņemties atbildību par Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju. Plānots, ka finanšu ministrs būs Jānis Reirs (JV), savukārt ārlietu – Edgars Rinkēvičs (JV).

Partijai "KPV LV" piedāvāts uzņemties rūpes par Iekšlietu ministriju, Ekonomikas ministriju un Labklājības ministriju, savukārt Jaunajai konservatīvai partijai – par Tieslietu ministriju, Satiksmes ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju. Iekšlietu ministram nominēts Sandis Ģirģens ("KPV LV"), ekonomikas – Didzis Šmits ("KPV LV"), labklājības – Ieva Krapāne ("KPV LV"), tieslietu – Jānis Bordāns (JKP), satiksmes – Tālis Linkaits (JKP), izglītības un zinātnes – Ilga Šuplinska (JKP).

Plānots, ka partiju apvienība "Attīstībai/Par!" atbildēs par Aizsardzības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Veselības ministriju. Aizsardzības ministra krēslam partiju apvienība virza Arti Pabriku (A/P), par reģioniem atbildēs Juris Pūce (A/P), bet veselības ministra amatam virzīta Ilze Viņķele (A/P).

Savukārt NA piedāvāts kultūras ministra un zemkopības ministra amats. Kultūras ministres amatā NA piedāvā esošo ministri Daci Melbārdi (NA), bet zemkopības ministra amatā – Kasparu Gerhardu (NA).

Valdības deklarāciju plānots sagatavot divu nedēļu laikā, lai janvāra ceturtajā nedēļā Saeimā varētu notiks balsojums par uzticības izteikšanu Kariņa vadītajai valdībai.

Jāatgādina, ka jau četrpadsmito nedēļu norisinās valdības veidošanas sarunas. Neilgi pēc 13. Saeimas deputātu mandātu apstiprināšanas Valsts prezidents kā premjera amata kandidātu nominēja JKP līderi Jāni Bordānu, taču viņa centieni izveidot valdību nebija sekmīgi. Arī "KPV LV" līdera Alda Gobzema, kuru prezidents nominēja 26. novembrī, centieni nevainagojās panākumiem. Kā trešo premjera amata kandidātu Vējonis nominēja Kariņu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!