NA Saeimas frakcijas pārstāvis Gaidis Bērziņš žurnālistiem sacīja, ka frakcija neatbalsta Matīsa kandidatūru, jo viņam nav kādas politiskās partijas stabilas aizstāvības.
NA uzskata, ka pašreizējā koalīcijas līgumā paredzētā kārtība, ka par satiksmes ministru atbild "Vienotība" un neatkarīgie deputāti, nav apmierinoša, jo arī pašam ministram būtu jābūt konkrētas partijas pārstāvim, līdz ar to viņam arī būtu politiskā atbildība pār nozari.
Uz portāla "Delfi" jautājumu, vai NA līdz ar to pilnībā noraida Matīsa kandidatūru, Bērziņš atbildēja apstiprinoši, piebilstot, ka NA un Matīsam arī atšķiroties ģeopolitiskais redzējums par starptautiskiem satiksmes infrastruktūras projektiem no Latvijas, proti, vai virzība būtu Eiropas vai Austrumu virzienā.
NA aicina "Vienotību" deleģēt citu satiksmes ministra amata kandidātu no partijas biedru vidus.
Jautāts, vai Bērziņš redz kādu konkrētu kandidātu ministra amatam, viņš aicināja šo jautājumu pāradresēt pašai "Vienotībai".
"Vienotības" frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis žurnālistiem sacīja, ka patlaban vēl nevar pateikt, kā tālāk rīkosies, attiecībā uz balsojumu par satiksmes ministru. Viņam NA frakcijas lēmums neatbalstīt Matīsa kandidatūru, ir "negaidīts pārsteigums".
Par tālāko rīcību "Vienotības" frakcija lems trešdienas vakarā vai ceturtdien.
Zaķis uzsvēra, ka NA teiktais, ka "Vienotībai" būtu jāuzņemas visa atbildība par satiksmes jomu, ir esošā koalīcijas līguma "pārtaisīšana", taču "džentelmeņi vienošanos nemaina", tāpēc šāds solis ir negaidīts.
Pagaidām vēl nav zināms, vai jautājums par Matīsa apstiprināšanu ministra amatā tiks iekļauts Saeimas ceturtdienas darba kārtībā.
Tikmēr NA izplatījusi paziņojumu presei, kurā norāda, ka Matīss savā līdzšinējā amatā kā valsts sekretārs nav darbojies apmierinoši, tāpēc satiksmes ministra amatu ieņemt nevar.
Matīss kā valsts kapitāldaļu turētājs ir atbildīgs gan par skandāliem apvīto, nebeidzamo procesu ar pasažieru vilcienu iepirkumu, gan par neveiksmīgajiem lēmumiem "airBaltic", gan par vairāku valsts uzņēmumu desmitos miljonu latu lēšamajiem zaudējumiem "Latvijas Krājbankas" bankrota rezultātā, norāda NA.
Matīss arī bijis iesaistīts vairākos skandālos, kas grāvuši valsts pārvaldes tēlu sabiedrības acīs - izsniedzis "pasta caurlaides" - kas domātas pasta sūtījumu pārvadāšanai, "Latvijas Dzelzceļa" vadītāja Uģa Magoņa un viņa dzīvesbiedres privātajām automašīnām, kā arī pieņēmis lēmumu par Magoņa un citu "Latvijas Dzelzceļa" valdes locekļu algu trīskāršošanu.
Tāpat Matīss ir pretdarbojies tām iniciatīvām, kas NA satiksmes nozarē ir bijušas būtiskas - vietējā dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgus aizsardzība no Krievijas un citu NVS valstu kontrolētu uzņēmumu agresīvas ienākšanas, kā arī "Rail Baltica" projekta sekmīga realizācija.
Šie abi ir ļoti būtiski jautājumi Latvijas ģeopolitiskajai orientācijai un abos Matīsa darbība ir bijusi pat ne neitrālā, bet drīzāk gan bremzējoša, norāda NA.
Ņemot vērā radušos apstākļus, kā arī šodien izskanējušo informāciju par neatkarīgo deputātu grupas iespējamo tuvināšanos "Vienotībai", NA uzskata, ka jābeidz dīvainais stāvoklis ar dalītu deputātu grupas un Vienotības "politisko atbildību" par Satiksmes ministriju, turklāt "Vienotībai" būtu jāuzņemas patiesa atbildība, virzot ministra amatā kādu no "Vienotības" politiķiem.
Līdzšinējais modelis, kad ne sabiedrības, ne koalīcijas partneru priekšā atbildību par satiksmes nozarē notiekošo neviens tā īsti neuzņēmās, ir sevi izsmēlis un nebūtu turpināms, norāda NA.
"Ja "Vienotība" nav gatava uzņemties šādu patiesu politisko atbildību, tad NA to ir gatava darīt, teikts paziņojumā presei.
Premjers Valdis Dombrovskis (V) gan pēc "Vienotības" frakcijas tikšanās ar Matīsu žurnālistiem teica – gribētos cerēt, ka pēc tikšanās ar visām koalīcijas frakcijām, būs nodrošināts Saeimas vairākuma atbalsts Matīsa apstiprināšanai amatā.
Dombrovskis arī teica, ka koalīcijas partneri NA, kuri izvirzījuši savu satiksmes ministra amata kandidātu Juri Iesalnieku, neesot izvirzījuši nekādas specifiskas vēlmes par atbalstu Matīsam. Tomēr nebūtu politiskas loģikas virzīt ministra amata kandidātu, kuram nav koalīcijas atbalsta, sacīja premjers.
"Nekādas tādas specifiskas vēlmes no viņu puses nav izskanējušas," viņš piebilda. Savukārt Zaķis papildināja, ka prasības ārpus lemtajam koalīcijas līgumā "sadzirdējuši neesam".
"Vienotība" arī ir pārliecināta, ka par Matīsa apstiprināšanu amatā būtu jābalso jau ceturtdien."Mēs nesaskatām iemeslus, kādēļ būtu šis jautājums jāatliek vēl uz nedēļu, jo, raugi, Matīsa kungs ir pieredzējis cilvēks šajā nozarē, visi, kas iesaistīti politiskajos procesos, viņu labi zina. Līdz ar to mēs uzskatām, ka būtu ļoti loģiski balsot par ministru jau šonedēļ," teica Zaķis.
Savukārt Matīss pēc tikšanās ar NA frakciju sacīja, ka diskusija noritējusi konstruktīvi, tāpat izteikti daži konstruktīvi aizrādījumi par prioritātēm, runājot par starptautiskiem transporta infrastruktūras savienojumiem no Latvijas uz Eiropu un "uz austrumiem", kas būtu rūpīgāk jāsabalansē.
Reformu partijas frakcijas vadītāja vietnieks Edmunds Demiters žurnālistiem trešdien teica, ka Matīsa apstiprināšanai satiksmes ministra amatā būs vienbalsīgs RP deputātu atbalsts. Matīss arī spējis "vienā toņkārtā" atbildēt uz visiem RP deputātu jautājumiem par SM atbildības aspektiem – saistībā ar ceļu uzturēšanu un būvniecības kvalitāti, ostu pārvaldību, pieeju un izvērtējumu Pasuales bankas vērtējumam par ostām un citiem un "neviens no jautājumiem nepalika bez atbildes".
Matīsam paredzams arī daļējs opozīcijas atbalsts.
ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis žurnālistiem teica, ka vairākums ZZS frakcijas deputātu atbalstīs Matīsa iecelšanu satiksmes ministra amatā. Matīss sevi esot pierādījis kā zinošu jomas speciālistu un to apliecinājis SM valsts sekretāra amatā.
Ja balsojums par nākamo satiksmes ministru tomēr notiktu pēc nedēļas, tad ZZS aicinātu kandidātu uz atsevišķām pārrunām. Taču ZZS pazīst Matīsu, lai bez tikšanās ar viņu lūgtu atlikt balsojumu par Matīsa apstiprināšanu.
Savukārt SC frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins teica, ka frakcijā par Matīsa kandidatūru nav spriests, jo šis jautājums nav iekļauts Saeimas ceturtdienas plenārsēdes darba kārtībā, kas "ir slikts tonis – spriest no pozīcijām, kā būtu, ja būtu".
Gadījumā, ja Saeimā tomēr par Matīsa kandidatūras apstiprināšanu lems ceturtdien, SC frakcija sanāks uz ārkārtas sēdi, lai lemtu kā rīkoties, teica Agešins.
"Vai mums frakcijā jāapspriež katru koalīcijas ideju, šo domu graudus un ideju tirdziņu, kas brīžiem notiek koalīcijā? Es domāju, ka nē. Mums jārīkojas pēc fakta, kas ir Saeimas darba kārtībā. (..) ja šis jautājums tomēr pēkšņi parādīsies, kas ir slikta prakse, jo jautājums ir svarīgs, tad mums, acīmredzot, nāksies sasaukt frakcijas sēdi, runāt un spriest atsevišķi," teica Agešins.
Jau vēstīts, ka pašreizējais satiksmes ministrs Aivis Ronis ministra amatā strādās līdz 1.martam. Ronis nolēma demisionēt, jo viņam ir domstarpības gan ar valdības koalīciju, gan opozīciju. Premjers iepriekš atzina, ka Ronis nepiekrīt nesamērīgi pieaugušo algu samazināšanai dažos valsts uzņēmumos.
Matīss dzimis 1973.gada 13.septembrī, viņš Rīgas Tehniskajā universitātē guvis bakalaura un maģistra grādu inženierzinātnēs. Pašlaik viņš ir Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, taču iepriekš 15 gadus strādājis Ekonomikas ministrijā, bijis arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs.
Matīss nav nevienas partijas biedrs.
Atbildību par satiksmes ministra darbu uzņēmušās "Vienotība" un sešu neatkarīgo deputātu grupa.
