Nacionālā apvienība (NA) lūgs vērtēt Saeimas deputāta Nikolaja Kabanova rīcību, jo viņš piedalījies parakstu vākšanā referenduma ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
NA pārstāvis Raivis Dzintars sacīja, ka frakcija šādu pieprasījumu iesniegs Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai.
Dzintars uzskata, ka Kabanovs ir pārkāpis deputāta zvērestu, kurā teikts, ka tautas kalps apņemas "būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu".
Atbilstoši Saeimas Kārtības rullim deputātam var izteikt mutvārdu brīdinājumu, kas tiek atzīmēts komisijas protokolā, izteikt rakstveida brīdinājumu vai arī izteikt rakstveida brīdinājumu, paziņojot par to Saeimas sēdē un publicējot lēmumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Šo jautājumu Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija jau pārrunāja trešdien sēdes laikā.
Komisijas vadītājs Vitālijs Orlovs (SC) norādīja, ka vienīgais juridiskais pierādījums par dalību parakstu vākšanā ir spiedogs pasē. Taču, ja Kabanovs nepiekrīt savu pasi rādīt komisijas deputātiem, citu juridisku pierādījumu dalībai parakstu vākšanā nebūtu. Orlovs šaubījās, kā deputāti šo Kabanova rīcību varēs izvērtēt.
NA pārstāvis Dzintars gan uzsvēra, ka Kabanovs to ir apliecinājis presē, kā arī Kabanovu var aicināt uz sēdi.
"Ir notikusi vēršanās pret valsts simboliem, un tam ir jāpievērš adekvāta uzmanība. Avīzē ir konkrēts citāts, atsauce uz deputāta Kabanova teikto," klāstīja Dzintars.
Iepriekš Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš norādīja, ka deputātu Ētikas kodeksā ir sacīts, ka tautas kalps godprātīgi ievēro solījumā pausto.
"Zvērestā deputāts apņemas ievērot Satversmi un likumus, un par to ir atbildība kā jebkuram šīs valsts iedzīvotājam. Paralēli tam, ja persona ir Saeimas deputāts, Ētikas kodeksā ir sacīts, ka deputāts godprātīgi ievēro solījumā pausto apņemšanos. Ja ir šāda lieta, tad mandātu komisija ir tā, kas izskata šādu situāciju. Zvērests ir ceremoniāla lieta, bet soda jau par konkrētu darbību, nevis zvēresta pārkāpumu," paskaidroja Kusiņš.
Jau ziņots, ka novembrī Centrālā vēlēšanu komisija vāc parakstus Satversmes grozījumu ierosināšanai par oficiālu divvalodību Latvijā. Līdz 21.novembrim parakstījušies 78 279 vēlētāji. Taču šim skaitlim vēl jāpieskaita 12 533 vēlētāju paraksti, kas savākti pirmajā kārtā.
Likumprojekts tiks iesniegts Saeimā, ja parakstu vākšanā to atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 379 vēlētāji. Ja parlaments likumprojektu grozīs vai noraidīs, par grozījumiem Satversmē notiks referendums.