NA un JKP apvieno spēkus – paraksta memorandu par fiskālās politikas pārskatīšanu
Foto: LETA

Parakstot Saprašanās memorandu, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" – "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) un Jaunā konservatīvā partija (JKP) vienojušās par līdzīgu redzējumu Latvijas efektīvākai izejai no jaunā koronovīrusa radītās krīzes, teikts paziņojumā medijiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Akcentējot, ka krīzes apstākļos Latvija par saviem cilvēkiem un valsts ekonomiku konkurē ar citām Eiropas valstīm, memorandā kā būtiskākais izcelts atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas īstenojams, pārskatot valsts fiskālo politiku.

Lai to nodrošinātu, ir būtiski pārskatīt valsts fiskālo politiku. Finanšu ministrijas šī brīža stratēģija periodam līdz 2023. gadam Latvijas ekonomikas atjaunošanai paredz krietni mazāk resursu par 25% no IKP. Šī mērenā stratēģija būtu jāmaina, minēts Saprašanās memorandā.

Saprašanās memorandā izcelti četri būtiskākie akcenti: valsts fiskālās politikas un disciplīnas pārskatīšana, izmantojot iespējas, ko nodrošina dalība eirozonā; daudzveidīgu un mērķtiecīgu atbalsta instrumentu nodrošināšana arī pēc krīzes iedzīvotājiem un uzņēmumiem; publiskā pasūtījuma nodrošināšana, kas dod darbu un ienākumus visā Latvijā; kompleksu pasākumu īstenošana būtiskam ģimeņu atbalsta pieaugumam, demogrāfiskās situācijas uzlabošanai un darbaspēka nodokļu mazināšanai.

"Memoranda parakstīšana nav uzskatāma par kāda politiska bloka veidošanu koalīcijas iekšienē, bet par sadarbības stiprināšanu jautājumos, kur partijām ir līdzīgi uzskati. Mēs priecāsimies, ja arī pārējie koalīcijas partneri būs gatavi pievienoties mūsu redzējumam par labāko veidu, kā grūtā brīdī atbalstīt iedzīvotājus un ieguldīt ilgtspējīgā ekonomikā," uzsver NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

"Covid-19 krīze ir simetriska krīze, kas skar visas valstis, līdz ar to izeja ir nevis "sajozt jostas", bet tieši pretēji – stimulēt publisko pieprasījumu. Stabilitātes un izaugsmes paktā, kas līdz šim noteica ES dalībvalstu budžeta deficīta rāmjus, ir iedarbināti elastības elementi. Eiropas Komisija ir atļāvusi dalībvalstu valdībām stimulēt publisko pieprasījumu, tostarp ir mobilizēti līdzekļi vismaz 25 procentu apmērā no ES IKP, kas paredzēti dalībvalstu budžetu izdevumu segšanai un uzņēmējdarbības atbalstam. Latvijai aktīvi jāturpina īstenot atbalsta mehānismi, nodrošinot kredītus, garantijas, ieguldījumus kapitālā un turpinot īstenot citus instrumentus, lai arī tie Latvijas cilvēki, kas 2008. gada krīzes apstākļos bija devušies uz citām valstīm, bet šobrīd atgriezušies Latvijā, te arī paliktu. Mērķa sasniegšanai ir jāizmanto iespējas, ko sniedz EK," sacījis NA Eiropas parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Memorandā arī norādīts, ka ar pabalstiem valdībai jāturpina sniegt atbalsts krīzes situācijā nonākušajiem darba ņēmējiem, ģimenēm un uzņēmumiem. Ir jāpaplašina nozaru atbalsta pakotnes, piemēram, kultūras un sporta darbiniekiem, lauksaimniekiem un pašnodarbinātajiem, ir jānodrošina nodokļu atlikšana. "Tagad nav īstais laiks gremdēt uzņēmējus par pagātnes rīcību un iedzīvotājus, kuri darbojušies speciālo nodokļu režīmu ietvaros, nedrīkst uzskatīt par nodokļu nemaksātājiem. Nepieciešams ieviest arī "saīsinātā darba" pasākumus, piedaloties ES SURE programmā, kad daļu algas maksā valsts, daļu – darba devējs," sacīts memorandā.

Savukārt publisko pasūtījumu jānodrošina, izmantojot Valsts Kases aizdevumu un ES struktūrfondu iespējas, īpaši izceļot pašvaldību attīstības projektus, kas būtu realizējami ātri, stimulējot publisko pieprasījumu jau šogad un nākamā gada pirmajā pusē.

NA un JKP ir vienotas uzskatā, ka būtu jāpaplašina arī finanšu institūcijas "Altum" piedāvātie atbalsta mehānismi.

"Jau šobrīd ir izsniegti kredīti un garantijas vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā. Taču "Altum" valsts atbalsta programmu apjoms un veidi, tādi kā ieguldījumi uzņēmumu kapitālā, mājokļu pieejamībā, būtiski jāpalielina, vienlaicīgi stiprinot kapacitāti to efektivitātes un kontroles pilnveidošanai," definēts memorandā, akcentējot, ka daudzus resursus varēs nodrošināt ES nākamās septiņgades budžets no 2021. gada, ES atjaunošanas fonds, kā arī "Rail Baltica" projekta realizācija.

Saprašanās memorandā partijas vienojušās, ka jārada ievērojami lielāks valsts budžeta bāzes finansējums arī zinātnei, izglītībai, kultūrai un medicīnai. Memorandu no NA puses parakstīja Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars un valdes loceklis, Eiropas parlamenta deputāts Roberts Zīle, bet no JKP puses - partijas valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns un valdes loceklis Gatis Eglītis.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Komisija Finanšu ministrija Jānis Bordāns Jaunā konservatīvā partija (JKP) Rail Baltica Raivis Dzintars Roberts Zīle
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form