Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka darba tirgū arvien biežāk vērojama situācija, ka darbiniekiem bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas – visbiežāk krievu – zināšanas. Arī gadījumos, kad uzņēmuma darbība nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem.
Grozījumu autori vērš uzmanību, ka septiņās lielākajās Latvijas pilsētās dzīvo puse no valsts iedzīvotājiem, bet tikai 40% no tiem ir latvieši. "Līdz ar to tur pastāv pilnīga krievu valodas pašpietiekamība, it sevišķi privātuzņēmumos. Šādā situācijā darba devēji, vai nu pieņemot darbiniekus darbā, vai arī pēc viņu pieņemšanas darbā, kā obligātu pieprasa krievu valodas prasmi, jo vairākums viņu klientu un arī vairākums strādājošo ir krieviski runājošie," skaidrots anotācijā.
Darba tirgus Latvijas lielākajās pilsētā noteicoši pieprasa ne tikai latviešu, bet arī krievu valodas zināšanas. "Līdz ar to absolūtais vairākums krieviski nerunājošo Latvijas iedzīvotāju praktiski nevar strādāt ļoti daudzos privātuzņēmumos, kā arī daudzās valsts iestādēs, ja attiecīgajā reģionā krieviski runājošo klientu skaits ir kritiski liels," norādīts anotācijā.
Rezultātā Latvijas darbaspēka tirgus prasībām vislabāk ir piemērojušās skolas ar krievu mācību valodu, kurās pamatā tiek mācīta krievu, latviešu un angļu valoda. Savukārt skolās ar latviešu mācību valodu māca vispirms latviešu, angļu, vācu un tikai tad krievu valodu, uzsver grozījumu autori.
Lai risinātu šo problēmu un "pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju", grozījumu autori piedāvā darba devējiem aizliegt noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Svešvalodu prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes.
Tāpat grozījumi paredz noteikt, ka darba devējam, ja tas ir valsts vai pašvaldības institūcija vai kapitālsabiedrība, aizliegts pieprasīt valodu, kas nav Eiropas Savienības valoda, zināšanas. Ministru kabinets gan varēs noteikt to amatu un profesiju sarakstu, uz ko šī norma netiktu attiecināta.
Tāpat plānots likumu papildināt ar pantu "Saziņas valoda". Tajā noteiktas darbinieka tiesības, veicot darba pienākumus, izmantot tikai valsts valodu saziņā ar Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem vai personām, kuras Latvijā ieguvušas uzturēšanās atļaujas.
Likumprojektus Saeimā iesnieguši vairāki NA deputāti: Edvīns Šnore, Aleksandrs Kiršteins, Einārs Cilinskis, Rihards Kols, Raivis Dzintars un Jānis Dombrava.
Plānots, ka ceturtdien Saeima lems par likumprojekta nodošanu komisijām.
