Nākamās četras nedēļas būs liels izaicinājums – atzīst Kariņš par Covid-19 izplatību (plkst. 18.50)
Foto: Valsts kanceleja

Tā kā ļoti plašā mērogā vakcinācija pret Covid-19 sāksies tikai aprīlī, kad ienāks lielākas vakcīnu piegāžu kravas, bet saslimstības līkne patlaban nemazinās un jau jūtama jaunā, lipīgākā Covid-19 celma izplatība Latvijā, nākamās četras nedēļas būs liels izaicinājums, piektdien, 26. februārī, Ministru kabineta sēdē sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ministru prezidents to teica sēdes sākumā pēc Slimību profilakses un kontroles centra ziņojuma par situāciju ar Covid-19 izplatību un pirms valdība gatavojas lemt par ar Covid-19 izplatību saistītajiem jautājumiem, ko tā nepaspēja izskatīt ceturtdien.

Viņš atzina, ka situācija ir grūta, jo sabiedrība ir nogurusi, bet saslimstība nemazinās un īstermiņā pat palielinās, tomēr tā nebūs bezgalīga.

Kariņš atzina, ka valdībai nākamnedēļ būs jāsanāk uz vairākām apspriedēm, kā turpmāk rīkoties, jo skaidrs, ka ar esošo tempu rādītājs 200 gadījumi divu nedēļu laikā uz 100 000 iedzīvotāju, kas ļautu atvieglot ierobežojumus, tiks sasniegts ne ātrāk kā pēc trim mēnešiem, jo pāreja no 600 uz 500 prasīja mēnesi.

"Kam jāmainās, lai situāciju uzlabotu," retoriski jautāja Kariņš par valdības gaidāmo uzdevumu.

Kariņš atzina, ka sabiedrībai būtu grūti pieņemt, ja tai tiktu prasīts vēl trīs mēnešus dzīvot tādā situācijā, kāda tā ir tagad. Premjers atgādināja, ka no 1. marta sāks strādāt frizieri, bet būtībā tā nebūs "atvēršana", bet gan pakalpojumu pārcelšana no nelegālās uz legālo jomu, kur var kaut ko izkontrolēt.

Viņš atzina, ka jāraugās arī uz to, ko darīt tirdzniecības nozarē, bet valdībai ļoti jāuzmanās, lai ar savu darbību nepalielinātu saslimstību.

Kariņš uzsvēra, ka nepieciešama ceļa karte, kā rīkoties laikā no aprīļa līdz jūnijam, kad jau būs lielāka kopējā sabiedrības imunitāte.

Kariņš arī atsaucās uz savu dalību šodien un vakar Eiropadomē, kur Eiropas Savienības valstu līderi atzinuši, ka visi saskaras ar līdzīgām grūtībām.

Vēl pirms Kariņa uzrunas veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) kolēģiem rosināja tuvākajā laikā vienoties par to, kā valdība rīkosies un pēc kādiem kritērijiem lems, ja sāksies trešais Covid-19 vilnis. Tā kā tagad saslimstība ir jau augstākā līmenī nekā rudenī, kad sākās otrais vilnis, tagad nevar tik ilgi kavēties un jābūt gatavākiem reaģēt, atzina ministrs, jo straujš saslimstības pieaugums no jau augsta līmeņa radīs smagākas sekas.

Pavļuts arī mudināja ministrus domāt pie "pielāgošanās koncepta" jeb sadzīvošanas ar Covid-19 ilgtermiņā pēc ārkārtējās situācijas beigām 6. aprīlī.

Preses konferencē pēc valdības sēdes, atbildot uz "Delfi" jautājumu, vai nākamnedēļ valdība spriedīs par stingrākiem ierobežojumiem uz četrām nedēļām, līdz būs plašāka vakcinācija, Kariņš sacīja, ka ir svarīgi, ka Ministru kabinets strādā kā vienota komanda un ka jāstrādā tik ilgi, kamēr ir vienprātība un skaidrs virziens.

"Tas, kas mums ir jādara, ir jāizstrādā cita stratēģija. Apstākļi ir mainījušies. Jaunais vīrusa paveids ir tas, ka mainās. Eksperti saka, ka tas varbūt ir galvenais iemesls, kāpēc mums saslimstība šobrīd īpaši nekrīt. Mums šajā kontekstā ir jāapspriež visi varianti un jārunā ar ekspertiem, jāmēģina modulēt un jāskatās, ko ir darījušas citas valstis. Kaut kas mums skaidri un gaiši ir jāmaina, bet šobrīd ir pāragri teikt konkrēti, kas tas ir. Jebkurā gadījumā, ja runā par būtiskiem atvieglojumiem, tad mēs esam ne tikai tālu no rādītāja "200" mūsu luksoforā, bet tam vairs nav arī tendence samazināties, un tas ir pats par sevi ļoti satraucoši, " teica Kariņš.

Preses konferencē, atbildot uz žurnālistu jautājumiem par iespējamu "pilnīgu lokdaunu", Kariņš pieļāva, ka nevienu variantu patlaban nevar izslēgt, jo izmaiņas stratēģijā valdība vērtēs nākamnedēļ.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) preses konferencē norādīja, ka saslimstība ar Covid-19 arvien ir augstā līmenī, diemžēl stagnē, un nav vairs vērojams saslimstības samazinājums. "Diemžēl, acīmredzot, līdzšinējās metodes un drošības pasākumi nedod vēlamo efektu," teica ministrs.

Viņš norādīja, ka šīs nedēļas laikā saņemtas ziņas no pētniekiem, kas padziļināti pēta vīrusu testu analīzi un sekvencē aizdomīgos gadījumus, ka ir konstatēti vēl vairāki gadījumi, ka visā Latvijas teritorijā dažādās vietās ir novērojams jaunais vīrusa paveids.

"Tas ir lipīgāks, straujāk izplatās un īsākā laika posmā izraisa lielāku jaunu saslimšanu skaitu. Tas varētu būt viens no izskaidrojumiem, kādēļ šobrīd Latvijā ir palēninājies saslimstības samazinājums, un līdzīgi kā citās valstīs arī Latvijā varētu darboties šis efekts, ka, jaunajam vīrusa paveidam aizvietojot līdzšinējo, mainās saslimstības struktūra. Mēs redzam, ka vairāk slimo bērni un jaunieši, vairāk slimo aktīvā, darbspējīgā vecumā esošie cilvēki, kas tomēr kontaktējas," skaidroja Pavļuts.

Viņš atgādināja, ka pagājušā nedēļā valdība jau lēmusi paplašināt un uzlabot testēšanu, tāpēc jau nākamnedēļ tiks dubultotas sekvenēšanas jaudas un vēl pēc nedēļas trīskāršot salīdzinājumā ar šo nedēļu. Tas ļaus labāk pārliecināties par to, kā notiek jaunā paveida izplatīšanās Latvijā, teica ministrs, jo ir jau zināms, ka tas izplatās Latvijas sabiedrībā un netiek tikai ievests no ārzemēm.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu par rīcības plānu Covid-19 trešā viļņa gaidās, Pavļuts atzina, ka informatīvajā ziņojumā par "luksofora principu" ierobežojumu noteikšanā ir ieskicēts, ka tad, ja iestājas kāds no negatīvajiem parametriem – ļoti straujš saslimstības pieaugums, vai saslimstība uzlec līdz 700 kumulatīvajiem gadījumiem divās nedēļās, vai strauji izplatās jaunais vīrusa paveids, tad valdībai ir jāreaģē.

"Ir teorētiski iezīmēti vairāki virzieni, kas tas varētu būt. Līdz ar to valdībai ir konkrētāk un ar lielāku detalizāciju jālemj par to, kā mēs rīkojamies. Jo varbūtība, kas iestāsies jaunā vīrusa paveida pieaugums, ir ļoti liela. Es ar zināmu varbūtību sagaidītu, ka tuvākās nedēļas vai divu laikā šis parametrs tiks izpildīts un šī situācija iestāsies," sacīja Pavļuts, uzsverot, ka nākamās nedēļas laikā valdībai kopā ar ekspertiem ir jānonāk pie rīcības plāna, kas konkrēti tiks darīts brīdī, kad šis kritērijs piepildīsies.

"Delfi" jau ziņoja, ka dienu iepriekš valdības sēdē Kariņš jau rosināja ministrijām sākt izvērtēt, kādi vēl stingrāki un iepriekš nebijuši ierobežojumi Latvijā būtu ieviešami, ja saslimstība ar Covid-19 pieaugs.

"Man tāpat kā visiem valstī šī situācija ir grūti panesama – tik augsta saslimstība tik ilgu laiku. Ierobežojumi strādā, bet tikai tiktāl, lai neaugtu saslimstību, nevis būtiski samazinātos. Jāpadomā visām ministrijām kopā, kā meklēt sabiedrībai pieņemamus veidus, lai nosistu uz leju to saslimstības līkni," teica Kariņš. Neviens no attālinātajā un atklātajā valdības sēdē klātesošajiem ministriem tam neiebilda, taču arī nesteidza publiski paust atbalstu.

Novēro Covid-19 jaunā celma izteiktāku izplatību

Covid-19 saslimstības 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju Latvijā samazinās lēni un šobrīd ir 509,5 (pirms nedēļas – 548,6), portālu "Delfi" informēja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Tikmēr Eiropas Savienības (ES) vidējais rādītājs samazinājies līdz 283,6 (nedēļu iepriekš – 305,4). Latvija saslimstības ziņā saglabā sesto vietu starp visām ES valstīm.

Igaunijas kumulatīvais rādītājs, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, pieaudzis līdz 703,5 (nedēļu iepriekš – 648,5), savukārt Lietuvas rādītājs samazinājies līdz 261,1 (iepriekšējā nedēļā 287,9). Jāatzīmē, ka valstīs, kurās vēl pāris nedēļas atpakaļ bija augstāks kumulatīvais rādītājs nekā Latvijai, šobrīd rādītāji ir samazinājušies, piemēram, Portugālē tas ir 287,6 (iepriekš – 589,9), Spānijā – 389,2 (iepriekš – 556,1), un tas viennozīmīgi ir, pateicoties stingrāku drošības pasākumu ieviešanai sabiedriskajā dzīvē.

Sekvencēšanas rezultātā Latvijā līdz šim atklāti jau 20 Covid-19 jaunā celma gadījumi, un šobrīd varam secināt, ka notikusi vīrusa vietējā transmisija, jo reģistrēti vismaz divi lokālie uzliesmojumi, t.sk. kādā pirmsskolas izglītības iestādē. Pieaug arī saslimstība bērnu un gados jauno cilvēku vidū, kas var netieši liecināt par Covid-19 jaunā celma izplatīšanos.

Neraugoties uz to, ka pēdējās nedēļas laikā Latvijā novērots neliels saslimstības ar Covid-19 samazinājums, saslimstība šobrīd tomēr pieaug. Arī Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients (R) atkal ir pakāpies virs 1 (1,03), kas liecina par straujāku infekcijas izplatīšanās tendenci.

Līdz ar to visiem Latvijas iedzīvotājiem ir svarīgi turpināt atbildīgi ievērot noteiktos drošības pasākumus, kas vērsti uz fiziskās distancēšanās ievērošanu, lai kopīgiem spēkiem mazinātu vīrusa iespēju izplatīties, t.sk. sabiedriskajās vietās, uzsver SPKC. Epidemiologi atgādina, ka visbiežāk inficēšanās notiek tuvāko cilvēku lokā – no ģimenes locekļiem, starp kolēģiem darbavietā vai no satiktiem draugiem un paziņām.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Krišjānis Kariņš Ministru prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam