Valsts vides dienesta paspārnē esošais Radiācijas drošības centrs (RDC) plāno nākamgad sākt radona mērījumus mājsaimniecībās, pastāstīja RDC jaunā vadītāja Dace Šatrovska.
Radona mērījumi ir jāveic, jo to prasa Eiropas Komisijas direktīva un patlaban Latvija Eiropas radona mērījumu kartē esot kā "balta lapa". Lai gan savulaik tika sacelta ažiotāža par to, ka iedzīvotājiem pašiem jāpērk radona mērītāji, šī informācija neatbilda patiesībai - neviens neliks pirkt aparatūru, turklāt mērītāji netiks novietoti katrā mājsaimniecībā, skaidroja RDC vadītāja. Viņa atzina, ka pērn, kad aktualizējās šis jautājums, informācija netika pasniegta korekti, raisot iedzīvotājos paniku par radona starojumu.
Aparatūru plānots iepirkt par Eiropas Savienības līdzekļiem un tā tiks izvietota konkrētās mājsaimniecībās "režģa veidā", lai noklātu visu Latvijas teritoriju. Turklāt mājsaimniecībā dzīvojošie paši varēs izvēlēties - atļaut veikt mērījumus vai nē. Esot gan jāņem vērā, ka mērījumi nebūs dažu stundu jautājums - aparatūrai informācija būs jāapkopo vismaz pusgadu.
Plānots, ka vienā mājsaimniecībā tiks izvietoti divi radona mērītāji, no kuriem viens atradīsies guļamistabā.
Citās valstīs esot atšķirīga pieeja radona mērīšanai, piemēram, radona mērītāji tiek izsniegti vienas kompānijas darbiniekiem visā valsts teritorijā. Tāpat iespējams mērītājus novietot sabiedriskās ēkās - valsts vai pašvaldību iestādēs, skolās, bērnudārzos vai kādās komercsabiedrībās. Tomēr šajā gadījumā ir jārēķinās ar potenciālām negatīvajām sekām - kāda būs reakcija, ja atklāsies, ka, piemēram, bērnudārzā ir paaugstināta radona koncentrācija.
Radona mērījumus nepieciešams veikt, lai apzinātu, kāda ir situācija Latvijā ar šo bīstamo ķīmisko elementu. Tas ļautu "vai nu nolikt plauktiņā šo jautājumu, vai turpināt skatīties, ja ir kādas problēmas," skaidroja Šatrovska.
Radonu var arī veiksmīgi likvidēt no dzīvojamās ēkas, vēdinot telpas, kā arī izvēloties pareizu vēdināšanas sistēmu, savukārt, siltinot ēku, ir jāizvēlas pareizi materiāli, skaidroja eksperte.
Radons ir gāze bez krāsas un smakas, kas ir 7,5 reizes smagāka par gaisu un šķīst ūdenī, teikts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājaslapā. Radons ir sastopams dzeramā ūdens gūšanas urbumos, kā arī mājokļos un sabiedriskās ēkās. Radona esamība teritorijā rada gan veselības traucējumus iedzīvotājiem, gan apgrūtinājumus nekustamajam īpašumam.
Radona galvenais avots ir ģeoloģiskā vide, no kuras caur augsni un konstrukciju nepietiekami blīvām vietām tas ieplūst telpās. Augsta radona koncentrācija var veidoties tikai zemes virsmas tuvumā, ne augstāk par dzīvojamās mājas otro vai trešo stāvu. Ēkās radons visbiežāk sastopams virtuvēs, vannasistabās un pagrabos. Savukārt no būvmateriāliem tas sastopams granītā, marmorā, betonā, cementā un ķieģeļos.
Radona starojuma ietekmē samazinās cilvēku mūža ilgums, palielinās iespējas saslimt ar plaušu un kuņģa vēzi, var rasties redzes traucējumi.
