Nākamgad plāno atvērt vēstniecību Austrālijā; Covid-19 devis jaunu mācību
Foto: LETA

Nākamā gada valsts budžeta projektā starp Ārlietu ministrijas prioritārajiem pasākumiem valdības atbalstu guvis plāns atvērt vēstniecību Austrālijā, kas pērn tika atlikts. Taču Covid-19 pandēmijas laiks parādījis, cik nepieciešamas šādā situācijā ir valsts vēstniecības ārvalstīs, sarunā ar Saeimas komisiju norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, turpinot darbu ar nākamā gada budžeta likumprojektu paketi, deputāti piektdien, 23. oktobrī, uzklausīja ārlietu ministru.

Rinkēvičs pastāstīja, ka viens no mērķiem nākamgad, kas netika īstenots šajā gadā, jo, meklējot papildu finansējumu mediķu algu pieaugumam, uz budžeta otro lasījumu pērn no tā nācās atteikties uz laiku, ir vēstniecības Austrālijā, Jaunzēlandē un Klusā okeāna salu valstīs atvēršana.

"Mēs plānojam, ka šo vēstniecību atvērsim ne no gada sākuma, bet tā, ka tā darbosies desmit mēnešus. Bez tiem apsvērumiem, ko savulaik minēju – ekonomiskie, diaspora, ANO Drošības padomes kontekstā –, Covid-19 krīze ir parādījusi, ka vēstniecības trūkums šajā reģionā ļoti ievērojami ietekmēja tautiešu repatriāciju ne tikai no Austrālijas un Jaunzēlandes, bet no plašāka reģiona. Līdz ar to redzam vienu papildu argumentu aicināt Saeimu budžetā šo pasākumu atbalstīt," teica ministrs. Vēstniecības Austrālijā atvēršanai un darbības nodrošināšanai, kas ietver telpu remontu un drošības sistēmu izbūvi, paredzēti 888 500 eiro.

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis gan pauda šaubas, kāds īsti ir pamatojums vēstniecības Austrālijā atvēršanai, jo diezin vai tas ir investīciju pieaugums. "Mūsu eksports uz Austrāliju piecu gadu laikā pieaudzis par 40% bez jebkādas vēstniecības. Līdz ar to rodas jautājums, kāds ir vēstniecības atvēršanas pamatojums, jo izmaksas neizskatās attaisnotas pret eksporta pieaugumu," jautāja deputāts.

Rinkēvičs atgādināja, ka vēstniecības nav tikai Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības. "Vēstniecībai ekonomiskās aktivitātes veicināšana ir būtisks uzdevums, it sevišķi tur, kur mums nav vēstniecība kopā ar LIAA pārstāvniecību. Līdzšinējā prakse rāda, ka, vai tā būtu Indija, Dienvidkoreja vai Apvienotie Arābu Emirāti, kur esam atvēruši vēstniecības, ka tiešām tirdzniecības apjoms pieaug. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka vēstniecības atvēršana veicinās ekonomisko aktivitāti, jo tā ir iespēja palīdzēt uzņēmējiem no Latvijas un Austrālijas," teica Rinkēvičs.

Ministrs arī skaidroja, ka vēstniecībai par ekonomisko funkciju ne mazāk svarīga ir diaspora, un Austrālijā dzīvo 20 000 Latvijas valstspiederīgo, kas ir ievērojams skaitlis. "Turklāt tā nebūs tikai vēstniecība Austrālijā, bet aptvers arī Jaunzēlandi, tad šis skaitlis vēl pieaug. Savulaik vēstniecības atvēršanas atlikšanas dēļ saņēmām vieglu rezignāciju no mūsu kopienas tur un pagājušā gadā apsolījām, ka neatsakāmies no šīs idejas, un to arī darām," teica Rinkēvičs..

"Būtiski atcerēties arī vienu lietu, ko parādīja šī gada pavasaris – gan pozitīvā, gan ne tik pozitīvā izpratnē atbalsts mūsu valstspiederīgajiem, kur efektīva palīdzība Jaunzēlandē un Austrālijā tur iestrēgušajiem bija ļoti apgrūtināta. Nevarējām paļauties tikai uz mūsu partneriem, jo partneru vēstniecībām pirmā prioritāte ir pašu valstspiederīgie un tikai tad pārējie. Es saprotu, ka visu gribas mērīt tikai miljonos, un ekonomikā tas ir būtiski, bet jāņem vērā, ka Ārlietu ministrijas uzdevumi ir plašāki. Turklāt tuvāko gadu laikā mums politiski jāstrādā ar reģiona valstīm, lai gūtu atbalstu mūsu kandidatūrai 2025. gada vēlēšanās ANO Drošības padomē," vēstniecības nepieciešamību pamatoja Rinkēvičs.

Sarunā ar deputātiem Rinkēvičs atzina, ka pavasarī repatriācijas pasākumu laikā arī ministrijai bijis liels pārsteigums par to, kādās tik vietā nebija valstspiederīgie. "Sākot no Andu kalnu virsotnes un beidzot ar daudzām valstīm, kur mēs tiešām negaidījām, ka pēkšņi bija iesprūduši tika daudz mūsu cilvēku," teica ministrs.

Turpinot sarunu par vēstniecībām, Rinkēvičs par turpmākiem plāniem sacīja, ka prioritāte ir viena vēstniecība Latīņamerikā, kas nepieciešama politisku, ekonomisku iemeslu un diasporas dēļ, kā arī viena vēstniecība Āfrikā. Par to diskusija varētu būt vēl diezgan plaša, sacīja ministrs, piebilstot, ka pagaidām negrib saukt valsti Latīņamerikā, jo ir vismaz divas valstis iespējamas, bet Āfrikā ir jautājums par kontinenta centrālo vai dienvidu daļu.

"Vismaz par divām vēstniecībām tuvāko gadu perspektīvā būtu jādomā. Tas viss gan atkarīgs no budžeta iespējām," sacīja Rinkēvičs.

Komisijas sēdē deputāts Igors Pimenovs (S) pauda savu vēlētāju sūdzības par to, ka par dokumentu izgatavošanas pakalpojumiem Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs jāmaksā dārgāk nekā par to pašu Latvijā, un pauda ideju, ka no budžeta varētu paredzēt līdzekļus šīs starpības kompensācijai.

Uz to ministrs atbildēja, ka, piemēram, pases nomaiņas procesā, dokumenti tiek pieņemti un noformēti pārstāvniecībā, bet pase tiek izgatavota Rīgā un tiek sūtīta uz vēstniecību. Turklāt valstīs, kur nav vēstniecības vai teritorijas ziņā lielākās valstīs, tiek izmantotas tā saucamās mobilās pasu stacijas. "Tas rada papildu izdevumus, kas arī atspoguļojas konsulārajos izdevumos. Vai būtu taisnīgi paredzēt budžetā vairāk naudas, nevis to iekļaut nodevās? Uzskatu, ka vairāk taisnīgi ir paredzēt nodevās. Esam centušies būt pietiekami līdzsvaroti un ne pārāk cenšamies cilvēkus apgrūtināt ar lielām nodevām. Tā lielā mērā tomēr ir paša cilvēka izvēle, kur saņemt pasi," teica Rinkēvičs.

Viņš atzina, ka šādas sūdzības gan dzird pirmo reizi, bet varot par to diskutēt ar Iekšlietu un Finanšu ministrijām jau aiznākamā gada budžeta kontekstā.

"Būtu vienkārši skaisti, ja valsts parūpētos par saviem iedzīvotājiem un nodrošinātu to pašu pakalpojumu par to pašu cenu kā Rīgā, tā arī kaut kur Ugunszemē," sacīja Pimenovs, rosinot panākties pretī valstspiederīgajiem.

Tad Rinkēvičs piebilda, ka "tas būtu skaisti, bet vai tas būtu taisnīgi. Neviens cits kā Latvijas nodokļu maksātāji šo starpību nesegs. Situācija bieži vien ir tāda, ka daudzi Latvijas valstspiederīgie ārpus Latvijas nodokļus maksā citai valstij. Savukārt konsulārā nodeva, kas nāk papildus valsts nodevai, ir pakalpojuma apmaksa. Mums jāsaprot, ka tad šo starpību segs Latvijā strādājošie nodokļu maksātāji nevis cilvēki, kas nodokļus Latvijā nemaksā. Man par šo ir bijušas daudzas diskusijas par daudzām programmām, bet mums jābūt līdzsvarotiem. Mums jāatbalsta tautiešu kultūras, izglītības un atgriešanās programmas, bet dokumentu maiņas programma ir tā, kur es iestātos par samērīgumu".

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Igors Pimenovs Budžets 2021 ANO Drošības padome Ārlietu ministrija Edgars Rinkēvičs Saeima Valsts budžets Vjačeslavs Dombrovskis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form