Iepriekš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija plānoja līdz 1.decembrim sagatavot izmaiņas likumos, kas ļautu pašvaldībām rīkot konsultatīvos un lemjošos referendumus. Otrdien valdība vienojās šo Pašvaldību likuma grozījumu sagatavošanu atlikt līdz nākamā gada 1.augustam, kas ļaus referendumus ieviest no 2013.gada.
VARAM skaidro, ka iedzīvotāju iesaiste pašvaldības darbā notiek tikai par pašvaldības budžeta līdzekļiem. Piemēram, referenduma rīkošana par 10.Saeimas atlaišanu Rīgai izmaksāja 244 000 latu, pārējās republikas pilsētu pašvaldībās vidēji 24 700 latu, bet novadu pašvaldībās vidēji 9157 latus.
VARAM arī norāda, ka pašvaldības referendumu skaitu gada laikā nav paredzēts ierobežot, un tam arī nebūtu tiesiska pamatojuma. Savukārt pašvaldības budžetā var paredzēt līdzekļus neparedzētiem izdevumiem, bet ne vairāk kā 2% no saimnieciskajā gadā plānotajiem pašvaldības izdevumiem, un municipalitātes pirmkārt tos izmanto pašvaldību primārajām funkcijām, piemēram, organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, nodrošina veselības aprūpes pieejamību, sociālo palīdzību, sniegt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, īstenot bērnu tiesību aizsardzību.
Ņemot vērā finansiālo situāciju, VARAM rosināja projektu par pašvaldību referendumiem iesniegt Saeimā vēlāk, lai tas varētu stāties spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.
Jau ziņots, ja VARAM sagatavotais Vietējo pašvaldību referendumu likums paredzēs iedzīvotājiem iespēju piedalīties vietējās nozīmes jautājumu izlemšanā konsultatīvajos un lemjošajos referendumos, kā arī ļaus iedzīvotājiem rosināt pašvaldības atlaišanu, informēja ministrija.
Konsultatīvo pašvaldības referendumu par pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem varēs ierosināt pašvaldības dome vai pieci procenti no balsotāju skaita. Šādu referendumu rezultātus dome pieņem zināšanai.
Savukārt, lemjošo pašvaldības referendumu varēs rīkot par pašvaldības domes atlaišanu, pašvaldības nosaukuma maiņu, kā arī par pašvaldības teritoriālās vienības nosaukuma maiņu varēs ierosināt dome, ja par to nobalsos vismaz divas trešdaļas no ievēlēto domes deputātu kopskaita, kā arī piecdesmit procenti no balsotāju skaita. Lemjošā referenduma rezultāts stājās spēkā. Lemjošo pašvaldības referendumu par domes atlaišanu nevar ierosināt vienu gadu pēc domes sanākšanas un vienu gadu pirms domes pilnvaru beigām.
Pašvaldības referenduma ierosināšanā un pašvaldības referendumā varēs piedalīties visi tie Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas saskaņā ar normatīvo regulējumu valstī ir tiesīgi ievēlēt attiecīgās pašvaldības domi.
Iepriekšējais reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) solīja rosināt pašvaldību vēlēšanu likumā paredzēt iespēju, ka noteikts skaits pašvaldības iedzīvotāju varētu rosināt referendumu par domes atlaišanu gadījumos, kad tā zaudējusi vēlētāju uzticību. Ministrs atzina, ka līdz domai par iedzīvotāju tiesībām rosināt pašvaldības atlaišanu viņš nonācis pēc gadījuma Jelgavas novadā, kur cilvēki vāc parakstus pret domi, jo ir aizdomas par tās vadītāja Ziedoņa Caunes (ZZS) piedalīšanos nelikumīgās medībās.