Foto: F64
Nākamnedēļ, 18.augustā, pie Kuldīgas novada domes plānots rīkot piketu, lai protestētu pret netaisnīgu finansējuma sadali attiecībā pret Kuldīgas slimnīcu, informēja Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis.

Piketu Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība rīkos dienā, kad Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti kopā ar veselības ministru Juri Bārzdiņu (Liepājas partija/ZZS) dosies izbraukuma sēdē uz Kuldīgu.

Eglītis uzskata, ka piketā piedalīsies ne vien mediķi, bet arī Kuldīgas un kaimiņu novadu iedzīvotāji, jo no finansējuma samazinājuma cietēji būs tieši pacienti. Slimnīcas vadītājs apgalvoja, ka viņš būs "viens no pirmajiem" piketētāju rindās.

Kā ziņots, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti nolēmuši 18.augustā doties izbraukuma sēdē uz Kuldīgas slimnīcu, lai uz vietas analizētu konfliktu, kas radies starp Kuldīgas slimnīcu un Veselības ministriju par valsts finansējuma sadali, kura dēļ Kuldīgas slimnīca draud no 1.septembra pārtraukt akūto pacientu uzņemšanu.

Komisijas sēdē noskaidrojās, ka valsts garantēto kredītu Kuldīgas jaunās slimnīcas celtniecībai Veselības ministrija tagad sedz, samazinot kuldīdznieku ārstēšanai atvēlētos līdzekļus. VM parlamentārajai sekretārei Dagnijai Staķei (ZZS) uzdots sagatavot detalizētu pārskatu par Kuldīgas slimnīcas kredīta atmaksas grafiku.

Kuldīgas novada domes satraukumu ir radījuši Veselības norēķinu centra Kuldīgas slimnīcai piedāvātie līguma grozījumi, kas paredz finanšu samazinājumu otrajam pusgadam par 57 522 latiem jeb 7% no plānotā gada apjoma. Kuldīgas slimnīcas valdes loceklis Eglītis apgalvo, ka, akceptējot šādus līguma grozījumus, Kuldīgas slimnīca jau šogad nespēs nodrošināt stacionāro neatliekamo medicīnisko palīdzību Kuldīgas un kaimiņu novadu iedzīvotājiem.

Kuldīgas slimnīcas apkalpes zonā ir vairāk nekā 80 000 iedzīvotāju, kas ir vairāk nekā 27% no kopējā Kurzemes iedzīvotāju skaita, savukārt piešķirtais finansējums ir tikai 10% no neatliekamās medicīniskās palīdzības finansējuma.

Komisijas deputātiem radās daudz jautājumu par to, kā slimnīcām tiek plānots pacientu skaits. Piemēram, Kuldīgas slimnīcā pirmajā pusgadā tikuši stacionēti 2700 pacienti jeb 87% no ministrijā noteiktās "normas". Arī iepriekšējos gados Kuldīgas slimnīcā nav bijis mazāk par 5000 akūto pacientu un nav nekāda pamata prognozēt, ka šogad viņu būs divas reizes mazāk, norāda slimnīcas vadītājs Eglītis.

Neskatoties uz to, VM ieplānojusi apmaksāt tikai 2208 pacientu ārstēšanu. Šādu skaitu slimnīca līdz šim ir jau uzņēmusi un katrs nākamais pacients slimnīcai radīs tiešus finansiālus zaudējumus, skaidroja Eglītis.

Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa (TP) savā vēstulē Saeimai norāda uz, viņasprāt, VM nevienlīdzīgo finanšu politiku pret lokālo Kuldīgas slimnīcu un tuvumā esošajām daudz labāk finansētajām reģionālajām slimnīcām Ventspilī un Liepājā, kas kropļo konkurenci, ierobežo Kuldīgas slimnīcas iespējas nodrošināt medicīnisko pakalpojumu kvalitāti.

"Ir pēdējais brīdis medicīnā atgriezties pie modeļa - nauda godīgi seko pacientam," aicina Kuldīgas pašvaldības vadītāja Bērziņa. Viņai nav saprotams, kāpēc VM akceptē, ka Kuldīgas slimnīcā vienu NMP pacientu var ārstēt vidēji par 92 latiem, kamēr Liepājas reģionālajai slimnīcai par identisku NMP pacienta ārstēšanu paredzamais finansējums šogad būšot apmēram 220 lati.

Komisijas sēdē VM parlamentārā sekretāre Staķe atzina, ka, iespējams, pacientu plānu slimnīcām ir noteikusi, vadoties tikai no sadalāmās naudas summas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!