Baltijas Asamblejas 34. sesijā, diskutējot par Baltijas valstu Drošības (dienestu) akadēmiju izveidi, nācies secināt, ka neizdosies Iekšlietu ministrijai piespiest veidot kopīgu akadēmiju visām trijām vai vismaz divām Baltijas valstīm, trešdien Saeimas Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijā sacīja priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS).
Tajā pašā laikā Vucāns uzskata, ka šis jautājums varētu palikt kā vidēja vai ilgtermiņa ideja.
Vucāns piebilda, ka, visticamāk, nākamā gada sākumā nāksies atgriezties pie šī jautājuma.
Savukārt deputāts Veiko Spolītis (V) piebilda, ka Latvijā ir iespēja iegūt pamatzināšanas, bet, lai kļūtu par virsniekiem, jārunā ar Baltijas aizsardzības koledžu Tērbatā . Viņš iesaka visu trīs Baltijas valstu Iekšlietu ministriju pārstāvjiem strādāt, lai kopā ar Baltijas aizsardzības koledžu izstrādātu programmu, lai triju valstu policijas augstākā virsniecība varētu apgūt zināšanas.
Baltijas valstu Drošības (dienestu) akadēmiju izveide iekļauta Baltijas Asamblejas (BA) 34. sesijā pieņemtajos dokumentos.
BA ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991. gada 8. novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12-20 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes par to, kā risināti BA dienaskārtības aktuālie pārrobežu jautājumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
