Latvija tiešām ir uzticīgs sabiedrotais aliansei, tā augsti vērtē šo nostāju un ir gatava aizstāvēt savus sabiedrotos pret jebkādu apdraudējumu, žurnālistiem ceturtdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Viņš arī pateicās par Latvijas dalību miera uzturēšanas misijā un kopīgo iesaisti dažādu iniciatīvu īstenošanā. Stoltenbergs norādīja, ka ir nepieciešams stiprināt Eiropas drošības spējas un Austrumu samitu, kā arī atzīmēja, ka NATO izprot „apdraudējumu no Austrumiem, ko izraisījusi Krievija". NATO gaisa telpas patrulēšanas misija pārvērusi vairāk nekā 100 mēģinājumus šķērsot vai iekļūt svešā gaisa telpā un tas ir par 50% vairāk, nekā pērn šajā laikā.  

NATO saglabā modrību, sacīja NATO ģenerālsekretārs, uzsverot, ka BATO spēki ir šeit, un ir gatavi aizstāvēt sabiedrotos pret jebkādu apdraudējumu.

NATO vislielākā atbildība un uzdevums ir aizsargāt un aizstāvēt ikvienu, un NATO spēki ir uzticīgi šīm saistībām, tie ir gatavi nodrošināt lielāku gaisa telpas patrulēšanu un karakuģu klātbūtni.

Baltijas valstu aizstāvībā ir vairāku NATO valstu bruņoto spēku dalībnieki, sacīja Stoltenbergs, uzsverot, ka viņa galvenā prioritāte amatā ir ieviest šo rīcības plānu pilnā apmērā. Tāpēc ir svarīgi, lai visu NATO dalībvalstu valdības pieņemtu lēmumu palielināt militāro aizsardzības budžetu par 2% no valsts IKP līdz 2020.gadam.

Savukārt Valsts prezidents Andris Bērziņš uzsvēra, ka šajā saspringtajā laikā ir nozīmīgi un zīmīgi, ka NATO ģenerālsekretārs kā vienu no pirmajām vizītēm ir izvēlējies visu triju Baltiju apmeklējumu. „Mēs to ļoti augsti vērtējam," sacīja prezidents apsveicot Stoltenbergu ar stāšanos amatā, kas vienlaikus sakrīt ar būtiskiem drošības politikas izaicinājumiem ne tikai Eiropai, bet visā pasaulei.

NATO šis ir ļoti spraigs laiks, aliansei jābūt gatavi ne tikai izpildīt nesenajā NATO samitā pieņemtos lēmumus, bet arī skaidri un nepārprotami apliecināt savu nelokāmo stāju - sargāt mieru un nepieļaut militāru apdraudējumu nevienai no NATO dalībvalstīm, tādējādi pildot galveno organizācijas uzdevumu: nodrošināt kolektīvo aizsardzību.

Prezidents norādīja, ka vēl pirms gada starptautiskajā komunikācijā jēdzieni „aukstais karš" vai „militāra agresija pie NATO valstu robežas" netika pat pieminēti. „Diemžēl, šobrīd ir jārunā par ievērojamu globālās un reģionālās drošības situācijas pasliktināšanos, ko ir radījusi gan Krievijas agresīvā rīcība alianses austrumos, gan terorisma izplatīšanās alianses dienvidos".

NATO ir aizsardzības alianse, un tā garantē savu dalībvalstu drošību. NATO savu apņēmību jau ir apliecinājusi ar konkrētiem drošības pasākumiem - paplašinot gaisa telpas patrulēšanu, klātbūtni gan uz zemes, gan jūrā kā arī, intensificējot militārās mācības Latvijā un Baltijas valstīs.

Latvijai ir uzticami sabiedrotie un Latvija ir uzticama saviem sabiedrotajiem, sacīja prezidents.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!