Latvijas vēstnieks NATO pirmdien aliansē iesniedza Latvijas 2004. gada rīcības plānu dalībai NATO - šis ir pēdējais Latvijas sagatavotais rīcības plāns pirms pievienošanās aliansei nākamā gada maijā.
Latvijas pārstāvniecībā NATO informēja, ka Ministru kabineta rīcības plānu Imants Lieģis iesniedza NATO ģenerālsekretāra vietniekam politiskajos jautājumos Ginteram Altenburgam.

Sarunā ar Altenburgu Lieģis uzsvēra galvenos rīcības plāna elementus, tostarp valdības centienus korupcijas apkarošanā un drošības dienestu sakārtošanā.

NATO ģenerālsekretāra vietnieks sarunā ar vēstnieku uzsvēra lielo lomu, ko dalībvalstis piešķir uzaicināto valstu sagatavotībai, lai tās varētu pilnvērtīgi iesaistīties alianses kopīgajā politikā un tās militārajās aktivitātēs.

Rīcības plānu izstrādā, lai atspoguļotu Latvijas gatavošanos dalībai NATO un, pamatojoties uz to, tiks vērtēta Latvijas saistību izpilde valsts dalībai Ziemeļatlantijas aliansē. Plāns ir ikgadējs dokuments, un par to jau ir notikušas politiskas konsultācijas ar vairākām NATO dalībvalstīm. Kopumā Latvijas plāna projekts novērtēts kā ļoti labi sagatavots, strukturēts un pārskatāms.

Rīcības plāns tradicionāli sastāv no sešām nodaļām - politiskie un ekonomiskie jautājumi, aizsardzības un militārie jautājumi, resursu jautājumi, informācijas drošības jautājumi, ar dalību NATO saistītie juridiskie jautājumi un rīcības plāna izpilde iepriekšējā posmā.

Plānā atspoguļotie jautājumi norāda uz Latvijas valdības un parlamenta aktivitātēm, ko veic, lai nodrošinātu valsts gatavību dalībai NATO. "Latvijas rīcības plāna dalībai NATO process ir svarīgs arī Latvijai. Tas palīdz stiprināt demokrātiskās vērtības, kā arī veidot mūsdienām atbilstošu aizsardzības sistēmu un bruņotos spēkus kā uzticamu sabiedrības daļu," norādīts plānā.

Budžeta plānošanai 2004.gadā rīcības plānā noteiktas šādas prioritātes - pabeigt reformu ieviešanas plāna dalībai NATO aizsardzības sistēmas uzdevumu izpildi un plānot atbilstošu turpmāko attīstību, turpināt ieviest Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) personāla karjeras plānošanas sistēmu un uzlabot mācību sistēmu. Tāpat par prioritātēm noteiktas sociālo garantiju uzlabošana un profesionālā dienesta karavīru atalgojuma reformas attīstīšana, NBS vienību gatavība piedalīties starptautiskajās operācijās, Baltijas valstu sadarbības turpināšana.

Plānā norādīts uz progresu, kuru Latvija sasniegusi informācijas drošības jautājumos - pamatojoties uz reformu ieviešanas plānā dalībai NATO noteiktajiem uzdevumiem, turpinājies darbs pie juridiskās bāzes sakārtošanas, klasificētās informācijas elektroniskas pārraides sistēmas, un sertificēts minēto līniju tehniskais risinājums. Nākotnē klasificētās informācijas plūsma aizvien pieaugs, tādēļ plānots paplašināt dokumentu reģistru sistēmu.

Pēc NATO pievienošanās protokolu ratificēšanas visās alianses dalībvalstīs Latvija, Lietuva, Igaunija, Rumānija, Bulgārija, Slovākija un Slovēnija nākamā gada maijā kļūs par pilntiesīgām NATO dalībvalstīm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!